16. Aprīlis 2019 15:38
Jaunumi
Prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar stāvvietā novietotas automašīnas sabojāšanu nodod jaunai izskatīšanai

Senāta Civillietu departaments 16. aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē.

Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, spriedumā atzīst, ka jēdziens „apdrošināšanas gadījums” Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1. panta 2. punkta izpratnē aptver kaitējuma nodarīšanu ar jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, neatkarīgi no tā, vai viens vai abi transportlīdzekļi atradās kustībā un vai automašīnas durvis, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tās, atvēris vadītājs vai pasažieris.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, 2018. gada 15. novembra spriedumā lietā Nr. C-648/17 norāda, ka, ciktāl Pirmās direktīvas (Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 1. panta 1. punktā paredzētos mehāniskos transportlīdzekļus neatkarīgi no to īpašībām parasti ir paredzēts izmantot transportam, minētais jēdziens aptver transportlīdzekļa visa veida izmantošanu transportam. Transportlīdzekļa durvju atvēršana ir tā izmantošana, kas atbilst transportlīdzekļa funkcijai, ciktāl tā ļauj ar šo transportlīdzekli pārvadāto vai pārvadājamo personu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā vai preču iekraušanu tajā un izkraušanu no tā. Šo secinājumu neietekmē tas, ka lietā aplūkotie transportlīdzekļi negadījuma brīdī bija novietoti stāvēšanai un ka tie atradās stāvvietā. Turklāt arī tam, vai attiecīgā transportlīdzekļa motors negadījuma brīdī darbojās, nav izšķirošas nozīmes.

Attiecībā uz to, ka negadījumu izraisījusi nevis transportlīdzekļa vadītāja rīcība, bet gan tā pasažiera rīcība, Eiropas Savienība Tiesa norādīja, ka ne Pirmās direktīvas 3. panta 1. punktā ietvertā tiesību norma, ne citas to direktīvu tiesību normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu, neparedz, ka obligātā apdrošināšana attiektos tikai uz kādas noteiktas personu kategorijas, piemēram, transportlīdzekļa vadītāja, civiltiesisko atbildību. Savukārt Otrās direktīvas (Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK) 2. panta 1. punkts, kurā ir norāde uz „transportlīdzekļu lietošanu vai vadīšanu”, un šīs direktīvas 3. pants, kurā ir atsauce uz „autovadītāju vai jebkuru citu personu [..], kas saskaņā ar civiltiesībām ir atbildīga par negadījumu un kuras atbildība ir [obligāti] apdrošināta”, liek domāt, ka šī apdrošināšana attiecas uz civiltiesisko atbildību, kas izriet ne tikai no transportlīdzekļu vadīšanas, bet arī no citiem tā izmantošanas veidiem un no izmantošanas, kuru īsteno personas, kas nav transportlīdzekļa vadītājs. Transportlīdzekļu izmantošana ir ne tikai to vadīšana, – tā ietver arī transportlīdzekļa durvju atvēršanu, ciktāl tā atļauj ar šo transportlīdzekli pārvadāto un pārvadājamo personu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā vai preču iekraušanu tajā un izkraušanu no tā, ko parasti veic arī pasažieri.

Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka Direktīvas 72/166/EEK 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētajā jēdzienā „transportlīdzekļu lietošana” ietilpst situācija, kad stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot šī transportlīdzekļa durvis, ir saskrāpējis un bojājis tam blakus stāvošo transportlīdzekli.

Senāts lietu skatīja sakarā ar prasītājas – AS „BTA Baltic Insurance Company” (pirms aizstāšanas – Eiropas komercsabiedrības „Balcia Insurance” SE, pirms nosaukuma maiņas – Eiropas komercsabiedrības „BTA Insurance Company” SE) – kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. (Lieta SKC-2/2019; C30483409)

Senāts neuztur šajā lietā Augstākās tiesas 2014. gada 28. marta spriedumā izteiktās atziņas.

Lietas faktiskie apstākļi:

Prasītāja AS „BTA Baltic Insurance Company” cēla prasību pret atbildētāju apdrošināšanas AS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, kurā lūdza piedzīt zaudējumu atlīdzību sakarā ar tās izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atbildētājas apdrošinātā transportlīdzekļa vadītājam, kurš, prasītājas ieskatā, ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu tās klientam.

Apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta saistībā ar negadījumu, kad pie lielveikala esošajā autostāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa Škoda Octavia pasažieris, atverot automašīnas aizmugurējās labās puses durvis, saskrāpēja blakus stāvošā transportlīdzekļa VW Passat kreisās puses aizmugurējo spārnu. Škoda Octavia vadītājs, aizpildot saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu, savu vainu atzina. Prasītāja, pamatojoties uz brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu (KASKO) un atskaitot tajā paredzēto pašrisku, transportlīdzekļa VW Passat īpašniekam izmaksāja 47,42 latus. Minētās summas apmērā prasītāja regresa kārtībā vērsās pie VW Passat īpašnieka apdrošinātāja. Atbildētāja izmaksu atteica, pamatojot to ar uzskatu, ka negadījums, kas noticis, abiem transportlīdzekļiem stāvot, nav atzīstams par apdrošināšanas gadījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Atbildētājas ieskatā, ir atlīdzināmi tikai tie izdevumi, kas radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, proti, ir jākonstatē, ka vismaz viens no transportlīdzekļa vadītājiem negadījuma brīdī ir piedalījies ceļu satiksmē. Konkrētajā gadījumā neviens no transportlīdzekļa vadītājiem neesot piedalījies ceļu satiksmē, jo nav pārvietojies ar transportlīdzekli, braucot pa stāvlaukumu vai citu ceļu satiksmei paredzētu vietu.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties