Pētījuma nozīme

Personas identitāte sāk veidoties jau bērnībā. Cilvēks pats zināmās robežās izveido un pārveido savu identitāti, patstāvīgi izvēloties starp dažādiem sevis redzējumiem un vērtībām, kamēr tā, iespējams, izkristalizēsies brieduma gados. Tomēr no bērna neatkarīgi ārējie procesi var ne tikai apdraudēt viņa sākotnējās vai patiesās identitātes pastāvēšanu, bet arī neatgriezeniski to sagrozīt. Potenciālo apdraudējumu sarakstā īpaša vieta piešķirama bērna adopcijai. Lai cik augstu vērtējami adopcijas cēlie un altruistiskie mērķi – sniegt bērnam ģimenisku vidi –, adopcija gan Latvijā, gan citur pasaulē rada virkni juridisku, ētisku, filozofisku u. tml. jautājumu, kas nereti noved pie diskusijām par adopcijas institūta būtību un nepieciešamību, jo tas, ka bērna labklājība ir primārais adopcijas nosacījums, ir relatīvi nesens sabiedrības tiesiskās apziņas produkts. Viens no aktuāliem jautājumiem, uz ko atbild promocijas darbs, ir tiesību normu iespējamā kolīzija, proti, starp bērna tiesībām uz identitāti un adopcijas noslēpumu, kā arī kolidējošo interešu, proti, bērna un adoptētāja interešu līdzsvarošana.

Pētījuma galvenā būtība un novitāte

A. Jumakovas izstrādātais promocijas darbs sniedz padziļinātu ieskatu bērnu tiesību uz identitāti un adopcijas mijiedarbības problemātikā Latvijā, izvērtējot adopcijas institūta kapacitāti Latvijā nodrošināt bērnu tiesību uz identitāti ievērošanu, konkrēti, saglabāt vai noskaidrot savu izcelsmi, zināt un piekļūt jebkādai informācijai, kas nepieciešama sevis izprašanai un savas identitātes izveidošanai.

Promocijas darba novitāte izpaužas apstāklī, ka Latvijas likumdevēja un tiesu prakses diskusija par bērna tiesībām uz identitāti tiek apvienota vienā apjomīgā un daudzpusīgā tiesību zinātniskajā diskusijā, kas zināmā mērā ir pirmais visaptverošais pētījums par personas tiesībām uz identitāti tieši bērna tiesību un adopcijas kontekstā. Tas ir saistīts ar to, ka ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tiesību pētnieku zinātnisko darbu skaits pieteiktajā problemātikā nav pietiekams vai arī tajos ir novērojama problēmjautājuma fragmentāra analīze.

Promocijas darbā argumentēti pierādīts, ka sākotnēji šķietamā tiesību normu kolīzija nepastāv, bērna tiesību uz identitāti un adopcijas mijiedarbības problēma galvenokārt izpaužas adopcijas fakta atklāšanas aspektā. Pētījums attiecīgi piedāva sistēmiskas un kompleksas rīcības priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzē  Latvijas Universitātes asociētais profesors, Dr. iur. Artūrs Kučs, Biznesa augstskolas “Turība” profesors, Dr. iur. Jānis Načisčionis un Belostokas Universitātes Polijā (University of Białystok) profesors Dr. iur. Pjotrs Fedorčuks (Piotr Fiedorczyk).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde norisināsies 2019. gada 4. septembrī, plkst. 12.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Raiņa bulv. 19, 8. auditorijā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).