16. Septembris 2019 11:31
Jaunumi
Par Augstākajā tiesā izskatāmām lietām no 16. līdz 20. septembrim

Augstākās tiesas informācija par izskatāmām lietām laikā no 16. līdz 20. septembrim.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par zemākas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests un Rīgas dome.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas lietas. Vienā lietā saņemta apsūdzētā un aizstāvja kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas nolēmumu, vienu lietu izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 17. septembrī turpinās izskatīt pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Iepriekš Senāts bija apturējis lietā tiesvedību, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus.

Konkrētajā lietā izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punkts.

Pieteicējas SIA „Kuršu zeme” pamatdarbības veids ir zivju produkcijas pārstrāde un konservēšana. Laikā no 2012. gada februāra līdz decembrim pieteicēja deklarējusi attiecīgās preces iegādes darījumus un atskaitījusi par šiem darījumiem priekšnodokli.

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu auditā konstatēja, ka pieteicējas deklarētie darījumi faktiski nav notikuši, bet gan attiecīgās preces pieteicēja faktiski ieguvusi no Lietuvas uzņēmuma, pati atvedot preces no Klaipēdas, Lietuvā, uz savu ražošanas cehu Tukuma novadā, Latvijā. Administratīvais process iestādē apstrīdēšanas rezultātā noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu.

Pieteicēja minēto dienesta lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. (Lieta SKA-24/2019).

2) Administratīvo lietu departaments 17. septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 28. punkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).

Pieteicēja norādījusi, ka viņa kopš 1946. gada dzīvojusi denacionalizētā namā vēl pirms šā nama denacionalizācijas, bet 2004. gadā piespiedu kārtā mainīja dzīvesvietu uz citu namu – tādu, kas tika denacionalizēts 1992. gadā. Pieteicēja skaidro, ka gan viens, gan otrs nams, kurā viņa ir dzīvojusi, ir bijis denacionalizēts īpašums, un līdz ar to viņa visu laiku ir bijusi „denacionalizēta nama īrniece”.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka pieteicēja nav minētās tiesību normas subjekts, un noraidījusi pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmuma dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru viņai uzlikts pienākums iemaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu sakarā ar to, ka viņa 2004. gadā guvusi ar nodokli apliekamu ienākumu par dzīvokļa īres līguma priekšlaicīgu izbeigšanu. Apgabaltiesa atsaukusies uz Senāta judikatūru, norādot, ka atbrīvojumiem no nodokļu maksāšanas jeb izņēmumiem ir jābūt skaidri noteiktiem likumā un tie ir interpretējami šauri.

Kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka tiesa nepareizi interpretējusi minēto tiesību normu. (Lieta SKA-595/2019).

3) Administratīvo lietu departaments 20. septembrī rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par to, kā interpretējama likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.6daļa un likuma pārejas noteikumu 59. punkts, proti, par to, vai pašvaldība var aplikt ar paaugstinātu nodokļa likmi tādu būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Konkrētajā situācijā nodokļa maksātājam tika pagarināta būvatļaujas darbība, taču pēc termiņa, ko tam noteica pārejas  noteikumu 59. punkts. Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka izšķiroši ir tas, ka nodokļa maksātājs ir saņēmis būvatļaujas termiņa darbības pagarinājumu un būvniecību veicis un pabeidzis tiesiski, un paaugstināta nodokļa likme tiesiska būvniecības procesa laikā nav piemērojama. Savukārt Rīgas dome, kas lietā pārstāv atbildētāju, uzskata, ka būtiska nozīme ir likuma pārejas noteikumu 59. punktā noteiktajam termiņam, kādā bija jāatjauno vai jāpagarina būvatļaujas darbība, un pēc šā termiņa izbeigšanās ir piemērojama paaugstināta nodokļa likme. (Lieta SKA-965/2019).

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties