Senāta ieskatā, šādu sankciju vienlaicīga piemērošana ir izvērtējama arī ņemot vērā samērīguma principu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Pieteicēja iesniedza Lauku atbalsta dienestam platību maksājumu iesniegumu par 2014. gadu, tostarp vienotā platības maksājuma un pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta saņemšanai pieteica divus laukus. Lauku atbalsta dienests veica pārbaudi par pļaušanas nosacījumu ievērošanu un konstatēja, ka „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta maksājumam pieteiktie lauki ir nopļauti pirms 2014. gada 1. augusta, kas neatbilst „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta saņemšanas noteikumiem.

Lauku atbalsta dienests pieņēma lēmumu atteikt pieteicējai piešķirt „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta maksājumus par 2014. gadu (atbilstoši Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011 18. panta 1. punkta „a” apakšpunktam), izslēgt no bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos atbalsta saņemšanas apjomā, kas atbilst starpībai starp maksājuma pieprasījumā deklarēto un noteikto platību (atbilstoši Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011 16. panta 5. punkta trešajai daļai), nosakot pienākumu kompensēt trīs kalendāro gadu laikā summu, kas ir līdzvērtīga bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos atbalstam 2014. gadā, kā arī samazināja visus pieteicējas atbalsta maksājumus 1 % apmērā par labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu neievērošanu (atbilstoši Komisijas 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1122/2009 71. panta 1. punktam).

Senāts lietu kasācijas kārtībā skatīja sakarā ar pieteicējas – zemnieku saimniecības – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Lauku atbalsta dienesta lēmuma atcelšanu. (Lieta SKA-101/2019; A420304815).