9. Decembris 2019 15:20
Jaunumi
ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja publicē noslēguma secinājumus par Latvijas ziņojumu

 6. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Spīdzināšanas izskaušanas komiteja (Komiteja) publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par ANO 1984. gada  Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (Konvencija) izpildi Latvijā laika posmā no 2014. gada līdz 2016. gadam (Ziņojums), kuru Komiteja izskatīja šī gada 20. un 21. novembrī.

Komitejas eksperti ir atzinīgi novērtējuši Latvijas īstenotās likumdošanas iniciatīvas Konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, nosakot spīdzināšanu kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, arī grozījumus Sodu izpildes kodeksā, palielinot līdz 4 m2 personīgās telpas minimālo lielumu vienam ieslodzītajam. Tāpat Komiteja atzinīgi novērtē Latvijas iniciatīvas politikas plānošanas dokumentu, programmu un dažādu administratīvu pasākumu īstenošanā, piemēram, uz mūžu notiesātajām personām nodrošināta iespēja sazināties ar tuviniekiem Skype, apstiprināti grozījumi virknē tiesību aktu, lai ieviestu pagaidu aizsardzības mehānismu pret vardarbību, vardarbības upuriem ir pieejami rehabilitācijas pakalpojumi. Komiteja uzteica Latvijas pieņemto likumu, kas no 2020. gada 1. janvāra paredz piešķirt Latvijas pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Tajā pašā laikā Komiteja savos secinājumos arī aicina Latvijas iestādes precizēt tiesību aktus atbilstoši Konvencijas prasībām, kā arī vairāk centienus veltīt atsevišķiem spīdzināšanas izskaušanas jautājumiem. Komiteja ieteica Latvijai noteikt, ka noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar spīdzināšanu, nav noilguma, kā arī izvērtēt, vai Krimināllikumā paredzētie sodi par nodarījumiem, kas saistīti ar spīdzināšanu, ir pietiekami bargi. Komiteja aicināja Latviju nodrošināt, ka aizturētās personas, it īpaši no sociāli mazaizsargātām grupām, tiek nekavējoties informētas par aizturēšanas iemeslu un tiesībām saņemt aizstāvja palīdzību. Latvija tiek aicināta turpināt stiprināt tiesu sistēmas efektivitāti, lai nodrošinātu, ka apsūdzētās personas, kam piemērots apcietinājums, ilgstoši neuzturas policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās neefektīvi organizēta izmeklēšanas vai iztiesāšanas procesa dēļ. Komiteja pauda bažas, ka Latvija ir atlikusi Liepājas cietuma būvniecību, un ierosināja apsvērt Grīvas cietuma slēgšanu, kurā ieslodzījuma apstākļi nav uzskatāmi par atbilstošiem mūsdienu prasībām. Komiteja rosināja Latviju stiprināt mehānismus sūdzību par vardarbību ieslodzījuma vietās iesniegšanai un izskatīšanai, kā arī turpināt meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietās pietiekamu apsargu un medicīnas personāla skaitu. Komiteja aicināja stiprināt Tiesībsarga biroja kapacitāti, it īpaši attiecībā uz pārbaudes vizīšu veikšanu ieslodzījuma vietās un psihiatriskajās iestādēs. Tāpat Latvija tika aicināta ratificēt Konvencijas Papildprotokolu, kas paredz nodrošināt nacionālu iestādi, kas veic neatkarīgu kontroli slēgtajās iestādēs. Komiteja pauda bažas par nepietiekamu juridisku aizsardzības mehānismu personām, kas tiek piespiedu kārtā ievietotas psihiatriskajās iestādēs un kurām tiek piemēroti ierobežojošie līdzekļi, tādēļ aicināja pilnveidot nacionālo regulējumu, lai nodrošinātu efektīvus tiesību aizsardzības mehānismus personām ar garīga un psihosociāla rakstura traucējumiem, kā arī veicināt deinstitucionalizācijas procesu, nodrošinot alternatīvas šādu personu aprūpes iespējas. Atzīmējot, ka 2015. gadā ir izveidots Iekšējās drošības birojs, Komiteja aicināja Latviju stiprināt Iekšējās drošības biroja neatkarību, kā arī nodrošināt visu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku izglītošanu par pilnīgu spīdzināšanas aizliegumu. Komiteja novērtēja Latvijas paveikto cīņā ar vardarbību ģimenē un aicināja nodrošināt visiem upuriem pieeju medicīniskai un juridiskai palīdzībai, rehabilitācijai un konsultācijām. Tāpat Komiteju uztrauca fakts, ka Latvija ir cilvēktirdzniecības izcelsmes valsts, tādēļ tā aicināja veikt efektīvus pasākumus, lai izskaustu cilvēktirdzniecību, kā arī organizētu sabiedrības informēšanas kampaņas par šādas rīcības sodāmību. Visbeidzot Komiteja pauda bažas, ka vardarbības un sliktas izturēšanās upuriem tiesību aktos nav noteikta atbilstīga kompensācija, tajā skaitā pasākumi pēc iespējas pilnīgākai rehabilitācijai, un kritizēja zemos valsts kompensācijas apmērus cietušajiem.

Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto, lai ratificētu Konvencijas Papildprotokolu, palielinātu valsts kompensācijas apjomu spīdzināšanas vai sliktas izturēšanās upuriem, stiprinātu sūdzību izskatīšanas mehānismus par vardarbības gadījumiem ieslodzījuma vietās un nodrošinātu adekvātu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās. Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2023. gadā.

Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts tiks tulkots un izplatīts latviešu valodā.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 183 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties