17. Decembris 2019 14:36
Jaunumi
Senāta Civillietu departaments atzīst, ka ir pamats noraidīt pretēji labai ticībai tiesā celtu prasību par kopīpašuma izbeigšanu
18

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijas sūdzību, 17. decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. februāra spriedumu, ar kuru tika apmierināta AS „Latzemes aktīvi” prasība pret kopīpašniekiem par kopīpašuma – nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemes un divām dzīvokļa īpašumos nesadalītām dzīvojamām mājam ar palīgēkām – izbeigšanu (lieta Nr. SKC-259/2019, C04169414). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Izskatot atbildētājas (kopīpašnieces) kasācijas sūdzību, Senātam bija jāatbild uz tajā norādīto argumentu, ka pārsūdzētajā spriedumā prasība apmierināta, nepamatoti nepiemērojot Civillikuma 1. pantu, jo nedz judikatūrā, nedz juridiskajā literatūrā  minētās normas piemērojamība kopīpašuma izbeigšanas lietās netiek kategoriski izslēgta, un tiesai bija jāizvērtē apstākļi, kas var būt pamats šīs likuma normas piemērošanai un līdz ar to prasības par kopīpašuma izbeigšanu noraidīšanai. Kasācijas sūdzībā arī norādīts, ka apelācijas instances tiesa ir konstatējusi apstākļus, kas varēja būt par pamatu Civillikuma 1. panta piemērošanai, bet nav sniegusi apstākļu juridisku novērtējumu kopsakarā ar minēto tiesību normu.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa, noraidot prasību, nepamatoti atsaukusies uz lietā Nr. SKC-54/2009 (C28210405) izdarītu atziņu, ka kopīpašuma izbeigšanas prasību noraidīšanu nevar pamatot ar Civillikuma 1. pantu, jo neņēma vērā, kādos apstākļos iepriekš minētā atziņa izteikta. Senāts uzsver, ka iepriekš minētā atziņa lietā Nr. SKC-54/2009 (C28210405) izteikta apstākļos, kad apelācijas instancē Civillikuma 1. pants kā pamats prasības noraidīšanai piemērots, nenodibinot apstākļus (neviena no pusēm uz tādiem arī nenorādīja), kas liecinātu par kopīpašnieka rīcību, kura vērsta uz neattaisnojamu mērķu sasniegšanu, un neatklājot, kā tieši netaisnprātīgā rīcība izpaudusies. Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1. panta piemērošanai, bija pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto taisnprātīgi, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu.

Senāts lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414) pieņēma arī blakus lēmumu, ar kuru Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam darītas zināmas normatīvo tiesību aktu nepilnības. Senāts norāda, ka normatīvie tiesību akti neparedz mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma sadalīšanas veidus. Senāta ieskatā ir apsverama sadalīšana dzīvokļa īpašumos kā jauns kopīpašuma izbeigšanas veids, kā arī visu kopīpašnieku interešu labākai aizsardzībai noteikt iespēju vienlaikus piemērot dažādus kopīpašuma sadalīšanas veidus (šobrīd likums paredz iespēju izvēlēties tikai vienu no kopīpašuma izbeigšanas veidiem). Turklāt Senāts nolēma informēt Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam.

 
 
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Interesanti
18. Decembris 2019 / 14:46
3
ATBILDĒT
Šlitke, beidziet psihot un nomierinieties! Un pieņemiet patiesību kā vīram klājas: katrs vadzis reiz lūzt. Kā teicis viens gudrais, tu vari muļķot vienu cilvēku visu laiku, tu vari muļķot visus kādu laiku, bet tu nevari muļķot visus visu laiku. Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Normunds Šlitke
18. Decembris 2019 / 14:30
16
ATBILDĒT
Pamatojoties uz CPL 232.pantu, Senāts nolēma:
darīt zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts Prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075.panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot tiem atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus.
Latvijas Republikas Prokuratūrai darīt zināmus faktus par, iespējams, neīstu dokumentu izgatavošanu un izmantošanu, iesniedzot tos valsts iestādēs, ar, iespējams, mantkārīgu nolūku iegūt savā vai citas personas īpašumā nekustamu īpašumu, ar viltu izstumjot citus kopīpašniekus.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomei darīt zināmus faktus par iespējamiem ētikas pārkāpumiem zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbībā saistībā ar pirmšķietami fiktīvu darījumu slēgšanu, kā arī prasības celšanu ar mērķi panākt ar tiesas starpniecību kopīpašuma pārdošanu izsolē, lai, iespējams, to iegūt savā vai citas personas īpašumā.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore A. Briede
Senatore V. Cīrule
Senatore A. Čerņavska
Senatore I. Garda
Senatore Ļ. Kušnire
Senators V. Maksimovs
Senators N. Salenieks
Senatore M. Senkāne
Senators A. Strupišs
Aicinu interesentus paust viedokli vai patiesi CPL 232. pants Senātam dod tiesības vērsties Latvijas Republikas Saeimā, pie Valsts Prezidenta un Ministru kabinetā, darot tiem zināmu savu atziņu jeb viedokli par CL 1075.panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot tiem atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus.
Atgādinu, CPL 232. pants paredz vēsties kompetentā iestādē ar blakus lēmumu vien gadījumā, ja izskatot lietu tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu (nevis, piemēram, likuma iespējamu neatbilstību "mūsdienu apstākļiem"), pie kam tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei, ar to saprotot iestādi, kura ir tiesīga izteiktās bažas pārbaudīt.
Lēmuma motīvu daļa to neatklāj Tieši otrādi, tur lasāms:
"Senāta ieskatā ir jāpārskata Civillikuma 1075.panta regulējums attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas veidiem un jāpilnveido atbilstoši mūsdienu situācijai, apsverot, piemēram, ka gadījumā, ja kopīpašuma priekšmets ir daudzdzīvokļu māja, tad viens no kopīpašuma izbeigšanas veidiem varētu būt sadalīšana dzīvokļu īpašumos, jo arī tādējādi kopīpašums tā klasiskajā – Civillikuma
1067.panta – izpratnē tiktu izbeigts (sal. Dzīvokļu īpašuma likuma 6.panta pirmā daļa).
Turklāt būtu jāapsver iespēja noteikt tiesām tiesības vienlaikus piemērot dažādus kopīpašuma izbeigšanas veidus taisnīgai un saprātīgai kopīpašuma izbeigšanai. Šobrīd likumā paredzēta iespēja piemērot tikai vienu (?!) no CL 1075.panta kopīpašuma izbeigšanas veidiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65.pantu likumdošanas iniciatīva ir ne tikai Saeimas komisijām vai Saeimas deputātiem, bet arī Valsts Prezidentam un Ministru kabinetam. Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts saskata pamatu darīt zināmu Latvijas Republikas Saeimai,
Valsts Prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075.panta nepilnību, neparedzot atbilstošu regulējumu mūsdienu dzīves apstākļiem.
Normunds Šlitke
18. Decembris 2019 / 12:16
16
ATBILDĒT
Senāts saskata pamatu informēt LR Prokuratūru par, iespējams, notikušiem atsevišķu indivīdu vai grupā veiktiem neīstu dokumentu izgatavošanas un izmantošanas faktiem un iespējami fiktīvu darījumu slēgšanu ar mērķi iedzīvošanās nolūkā ar viltu izstumt no īpašuma pārējos kopīpašniekus.
KL 275.p. izpratnē ar viltotu dokumentu saprotama arī neīsta dokumenta izgatavošana, t.i., tāda dokumenta, kas formāli piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, sagatavošana, kuram nav juridiska spēka. Turklāt jaunradītā dokumentā tiek ietverti tādi fakti, kuri nav notikuši, vai ziņas, dati, kas neatbilst patiesībai (KL k-i. III, 449.lpp., 1. un 7.p.). Saskaņā ar Senāta KLD judikatūru arī nostiprinājuma lūgums atzīstams par dokumentu KL 275.p. izpratnē (SKK-2/2017). Neīsta dokumenta izmantošana ietver sevī to iesniegšanu valsts iestādēs un citām personām, uzdodot šo dokumentu par īstu (SKK-5/2013 un SKK-234/2015).
Saskaņā ar KL 177.p. svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, ir krāpšana. Viltus var izpausties rakstiski, mutiski, var būt ietverts viltotā dokumentā, vai arī izpausties šāda viltojuma izmantošanā utml. (KL k-i. III, 44.lpp., 9.p.).
Viltota dokumenta izmantošana ar nolūku izdarīt krāpšanu ir noziedzīgs nodarījums, kas jākvalificē kopībā saskaņā ar KL 275.p. otro daļu un kopībā ar attiecīgo KL 177.p. daļu (Par tiesu praksi lietās par krāpšanu).
Lēmumā pieminētie maiņas līgumi starp [A] un [LNI] un ar tiem saistītie nostiprinājuma lūgumi pirmšķietami ir neīsti dokumenti, jo ir fikcija, t.i., tiem nav juridiska spēka saskaņā ar CL1438.p., un tajos ietvertās ziņas neatbilst īstenībai (SKC-7/2018 tēzes).
Lēmumā pieminētie aizdevuma un hipotēkas līgumi arī pirmšķietami ir fiktīvi, jo ķīlas ņēmēja [B] par ķīlu ņēma aizdevuma summai neatbilstošas vērtības lietu – 2/9 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kā arī pieļāva ķīlas priekšmeta samazināšanos līdz 1/90 domājamām daļām no nekustamā īpašuma un lēmumā par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu hipotekārā kreditore [B] netika pieminēta kā nodrošinātais kreditors. Turklāt arī pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, kad parasti ir dzēsti nodrošināto kreditoru prasījumi, [B] vēl arvien ir ierakstīta zemesgrāmatā kā hipotekārā kreditore, lai gan saistību izpildes termiņš ir iestājies jau 30.03.2008. Nav arī zināms, vai saistība, kura nodrošināta ar šo hipotēku, ir patiesi nodibināta un izpildīta.
Par iespējami neīstu dokumentu (līgumu un nostiprinājuma lūgumu) izgatavošanu un izmantošanu pēc iepriekšējas vienošanās un viltu varētu, iespējams, liecināt šajā lēmumā norādītā notikumu gaita un aprakstītā personu savstarpējā saistība.
Pirmšķietami saredzams arī mantkārīgs nolūks, jo prasība celta, lai ar formālu ieganstu–izbeigt kopīpašumu–tiktu panākta tā pārdošana piespiedu izsolē, kuras rezultātā, NĪ, iespējams, iegūtu tieši vai netieši kāds no personu grupā iesaistītiem indivīdiem, vai arī tas pret atlīdzību tiktu nodots kādas citas personas rīcībā...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties