1920. gada naktī uz 31. janvāri tika panākta vienošanās ar Padomju Krieviju un 1. februārī stājās spēkā slepens pamiers (frontē par to tobrīd vēl nezināja, līdz pat 11. augusta miera līgumam ar Padomju Krieviju turpinājās nelielas sadursmes, apšaudes un izlūkgājieni). Pēc pamiera noslēgšanas valstī sākās pāreja uz miera laika dzīvi. Par nozīmīgu jautājumu šajā laikā kļuva valsts iekšējās stabilitātes un drošības nostiprināšana. Īpaša loma iekšējās kārtības nodrošināšanā šajos un arī turpmākajos gados bija policijai.

Atzīmējot 100. gadadienu kopš slepenā pamiera stāšanās spēkā un godinot Valsts policijas darbības pirmsākumus, Latvijas Kara muzejā šo piektdien, 31. janvārī, tiek rīkots pasākums "Iekšējās drošības nostiprināšana Latvijā (1920 - 1934)", kura ietvaros tiks atklāta izstāde. Tā veltīta iekšējās drošības izaicinājumiem, ar kuriem jaunizveidotajai valstij bija jāsastopas pēc neatkarības izcīnīšanas, tās parlamentārās attīstības periodā (1918 - 1934). Šajā laikā tiesībsargājošajām institūcijām, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju drošību, nācās darboties īpaši smagos apstākļos, ikdienā cīnoties gan ar pēckara laika kriminālnoziedzību, gan ar valsts demokrātiskās iekārtas pretiniekiem.

Izstāde tapusi, apkopojot Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Kara muzeja, Paula Stradiņa Universitātes muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja, kā arī Valsts policijas materiālus.

Tās pamatā atspoguļota kārtības policijas, politiskās policijas, kriminālpolicijas un Aizsargu organizācijas darbība. Ekspozīcijā būs apskatāmi vēsturiski dokumenti, fotogrāfijas un priekšmeti, kas atspoguļo policijas darbību Latvijas Republikā parlamentārās demokrātijas periodā. Tajā varēs aplūkot 20. - 30. gadu policijas formas tērpus, lietiskos pierādījumus un izmeklēšanas materiālus no tā laika skaļākajām krimināllietām, tāpat tiks plaši atspoguļota Latvijas Republikas galveno politisko pretinieku - Latvijas Komunistiskās partijas nelegālā darbība, kā arī ārvalstu spiegošanas organizāciju darbība Latvijā.

Izstādes materiāli - gan oriģināli, gan kopijas - izvietoti piecos stendos un astoņās stiklotās vitrīnās.

Temata izpratni papildinās Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciālista Alvila Zauera un Latvijas Kara muzeja vēsturnieka Viestura Rasnača sagatavotie referāti. Uzrunas teiks Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Normunds Krapsis. Savukārt par muzikālajiem priekšnesumiem parūpēsies Zemessardzes orķestra metāla pūšaminstrumentu kvintets un Valsts policijas koledžas kadeti.

Pasākuma "Iekšējās drošības nostiprināšana Latvijā (1920-1934)" atklāšanas programma