10. Februāris 2020 17:00
Jaunumi
Balstoties uz likumā noteiktiem pamatiem atteikt ierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājas spēkā attaisnojošais spriedums apsūdzībā par nolaidīgu dienesta pienākumu pildīšanu

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 5. februārī atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzētais attaisnots apsūdzībā par nolaidīgu dienesta pienākumu pildīšanu, kad 2014. gada maijā, apsūdzētajam organizējot un vadot paaugstinātas bīstamības nodarbības jūrā, bojā gāja karavīrs. Senāts lēmumā norāda uz diviem Kriminālprocesa likumā norādītiem pamatiem atteikumam ierosināt lietā kasācijas tiesvedību.

Senāts konstatē, ka cietušo kasācijas sūdzībās norādītie motīvi saistīti ar sūdzību autoru vēlmi, lai kasācijas instances tiesā atkārtoti izvērtētu pierādījumus un panāktu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, taču, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai un trešajai daļai kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata, lietas faktiskos apstākļus neskaidro, pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Senāts lēmumā norāda, ka konkrētajā lietā prokurors par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atstāts spēkā pirmās instances tiesas apsūdzēto attaisnojošais lēmums, kasācijas protestu nav iesniedzis.

Ievērojot to, ka prokurors likumā noteiktajā kārtībā apelācijas instances tiesas lēmumu nav noprotestējis, atzīstams, ka prokurors ir piekritis apelācijas instances tiesas lēmumam, ar kuru apsūdzētais attaisnots.

Kriminālprocesa likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors.

Kriminālprocesa likuma 562. panta ceturtā daļa noteic, ka attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana tai pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, kuru atbalsta prokurors. No minēto normu satura izriet, ka tikai prokuroram ir ekskluzīva funkcija valsts apsūdzības uzturēšanā.

Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka tiesa bez prokurora atbalsta nav tiesīga apmierināt cietušā sūdzību. Pastāvot apstākļiem, kad prokurors savas tiesības noprotestēt apelācijas instances tiesas lēmumu lietā nav izmantojis, nav arī paudis atbalstu cietušo iesniegtajām kasācijas sūdzībām, tās ir noraidāmas.

Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 16. septembra lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2018. gada 4. jūlija spriedums un apsūdzētais attaisnots.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 202 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties