“Šis ir vēsturisks brīdis. Pirmo reizi Latvijas finanšu vēsturē esam novērtēti ar tik augstu kredītreitingu. Tas ir nepārprotams starptautiska līmeņa apliecinājums Latvijas īstenotajai publisko finanšu pārvaldības politikai. Valsts kredītreitinga palielinājums ir pamats turpmākai investīciju piesaistei mūsu valstij kā uzticamam un drošam sadarbības partnerim,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

S&P savā vērtējumā ir izcēlusi divus galvenos kredītreitingu paaugstinošos faktorus. Latvijā tiek ievērota stingra fiskālā politika, kas, neskatoties uz mērenu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, ļaus arī turpmāk samazināt jau šobrīd nelielo valsts parādu. Aģentūra uzskata, ka Latvijas finanšu sistēmas ievainojamība ir ierobežota. To apliecina arī šodien publicētais Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vērtējums.

S&P prognozē, ka Latvijas tautsaimniecība tuvākajos gados uzrādīs mērenu izaugsmi, piemēram, 2020. gadā 2,7%, un to uzturēs spēcīgais iekšējais patēriņš. Tā kā viens no augstā reitinga līmeņa uzturošajiem faktoriem ir valsts īstenotā fiskālā politika, tad S&P sagaida, ka attiecīgajā makroekonomiskā vidē valdība turpinās realizēt stingru fiskālo politiku un samazinās valsts neto parādu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.

Aģentūra atzīst, ka, neskatoties uz politisko partiju sadrumstalotību, Latvijas paveiktais Moneyval rekomendāciju ieviešanā pēdējo 18 mēnešu laikā ir vērā ņemams, izveidojot atbilstošu ietvaru naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu novēršanai un valsts finanšu sistēmas reputācijas atjaunošanai. Aģentūra uzsver, ka gan šobrīd, gan arī krīzes laikos Latvija ir demonstrējusi spēju realizēt efektīvu politiku.

Vienlaicīgi S&P atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu varētu veicināt Latvijas ekonomikas un maksājumu bilances rādītāju uzlabošanās, pārsniedzot kredītreitingu aģentūras prognozētos rādītājus. Savukārt Latvijas kredītreitinga līmenis varētu samazināties, būtiski mainot valsts stingro fiskālo politiku, kā rezultātā pieaugtu valsts neto parāds vai tiktu ietekmēta finanšu sektora stabilitāte vai ekonomiskā izaugsme. S&P min, ka faktori, kas ierobežo kredītreitingu, ir salīdzinoši zemais ienākumu līmenis un ilgtermiņa demogrāfiskie izaicinājumi.

Iepriekšējais kredītreitingu aģentūras S&P paziņojums tika publiskots 2019. gada 21. septembrī, kad aģentūra saglabāja Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Par kredītreitingu

Kredītreitings ir reitingu aģentūras neatkarīgs viedoklis par valsts vai uzņēmuma maksātspēju (spēju pildīt finanšu saistības noteiktā laikā un pilnā apmērā).
Kredītreitings ir starptautiski atpazīstams rādītājs, kas raksturo investīciju riska pakāpi. Tāpēc investori to izmanto izvērtēšanai un salīdzināšanai pirms investīciju veikšanas (piem. valsts vērtspapīros vai uzņēmumos).
Jo stabilāks ir valsts ekonomikas, finanšu un pārvaldes stāvoklis, jo augstāks ir tās kredītreitings (jeb zemāks investīciju risks). Rezultātā valstis un tās uzņēmēji ar augstāku kredītreitingu var piesaistīt investīcijas uz izdevīgākiem nosacījumiem.