Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā stājies Aigars Strupišs, Biļetenā informācija par priekšsēdētāja pirmajām sarunām ar augstākajām valsts un tiesu sistēmas amatpersonām. Plēnums par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja Normundu Salenieku – Biļetenā viņa redzējums par departamenta turpmāko darbību, kā arī Augstākās tiesas pārstāves Tieslietu padomē Dzintras Baltas redzējums, kandidējot uz amatu padomē.

Aktīvs veidojas Senāta dialogs ar Satversmes tiesu, apgabaltiesām un pirmās instances tiesām – par to informācija Biļetenā. Arī par projektu, kurā Augstākā tiesa ar Ukrainas kolēģiem dalās pieredzē par darba organizēšanu Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Tieslietu padomes sadaļā par Tieslietu padomes pirmajai desmitgadei veltīto svinīgo sēdi. Izlasāma arī ģenerālprokurora Jura Stukāna prokuratūras darbības attīstības koncepcija un jauno Tieslietu padomes locekļu Jura Siliņa un Ilzes Celmiņas redzējums par tiesu sistēmu un Tieslietu padomei veicamajiem darbiem. Savukārt pēc Tieslietu padomes aicinājuma izveidotā darba grupa sniedz priekšlikumus, kā samazināt tiesvedību ilgumu Latvijas tiesās.

Interesantām domām bagāta Tiesībdomu sadaļa. Kas atbild par tiesiskumu Latvijā – sarunu festivālā LAMPA par to diskutēja un vienojās Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājas biedre, Sartversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji – Biļetenā šīs diskusijas pilns teksts, kā arī apkopoti iedzīvotāju aptaujas par tiesiskumu rezultāti. Kāds ir labs pieteikums tiesai – par to Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem. Tieslietu padomes sekretariāta padomniece Dace Šulmane iezīmē interesantu jautājumu par Tieslietu padomes izdoto normatīvo aktu statusu – vai tie ir iekšēji vai ārēji normatīvie akti? Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis, kas ir arī Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas autortiesību normatīvā regulējuma pilnveidei vadītāja vietnieks, raksta par sagaidāmajiem Latvijas autortiesību regulējuma grozījumiem un to ietekmi uz autortiesību strīdu izskatīšanu tiesā. Plašu ieskatu krimināltiesību jomā sagatavojuši Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskie padomnieki: Oskars Kulmanis par policijas darbinieka dienesta ziņojuma kā rakstveida liecības pārbaudi tiesas izmeklēšanā, Jānis Baumanis par naudas sodu nepilngadīgo kriminālatbildības reformā, Nora Zvejniece par tiesas kompetenci noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas apzināti nepatiesas liecības konstatēšanā un soda noteikšanā. Administratīvo tiesību jomā – Veronika Krūmiņa un Kristīne Zemīte par tiesvedību mijiedarbību bērnu tiesību aizsardzības strīdos un Aleksandrs Potaičuks par pārrobežu administratīvo aktu atzīšanu finanšu jomā.

Vēstures sadaļā par atjaunotā Senāta 25 gadu jubilejas pasākumiem – diskusiju “Senatora personība”, Augstākās tiesas bijušo priekšsēdētāju portretu galeriju, izstādi “Senatori juridiskās literatūras laukā” un digitalizētajiem Augstākās tiesas plēnuma lēmumiem.

 “Augstākās Tiesas Biļetens” tiek izdots divreiz gadā. To saņem Latvijas tiesas un citas tiesu sistēmas iestādes, bibliotēkas un augstskolu juridiskās fakultātes. Biļetena 21.numurs vēl drukātā veidā top tipogrāfijā, bet elektroniski tas jau pieejams tiesas mājaslapā.

Augstākās tiesas Biļetens Nr. 21