Vienlaikus šādi augstu politisku amatpersonu izteikumi var tikt vērtēti ne vien kā kritika pirmās instances tiesai, bet arī kā spiediena izdarīšana uz apelācijas instances tiesu, kurai šī lieta, visticamāk, būs jāizskata apelācijas kārtībā. Ar šādiem izteikumiem tiek radīts priekšstats, ka kvalificēts un neietekmējams tiesnesis šajā konkrētajā kriminālprocesā var un drīkst pieņemt vienīgi notiesājošu spriedumu.

Turklāt šādi izteikumi noved arī pie nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma. Šajā sakarā advokātu padome atgādina, ka direktīvas (ES) 2016/343 “par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā” 4. pantā, ka arī šās direktīvas preambulas 16. un 17. punktā norādīts, ka nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta tad, ja publisku iestāžu publiskos paziņojumos par aizdomās turēto vai apsūdzēto izteiktos kā par vainīgu, tik ilgi, kamēr minētās personas vaina nav pierādīta saskaņā ar tiesību aktiem. Un jēdziens “publisku iestāžu publiski paziņojumi” būtu jāsaprot kā jebkādi paziņojumi, kuri attiecas uz noziedzīgu nodarījumu un kurus ir paudusi vai nu iestāde, kas ir iesaistīta kriminālprocesā (..), vai arī cita publiska iestāde, piemēram, ministri un citas valsts amatpersonas.

Advokātu padome arī pievienojas Latvijas Tiesnešu biedrības publiskotajam atgādinājumam, ka lietā pasludināts saīsinātais spriedums, šobrīd nav zināmi attaisnojošā sprieduma motīvi, argumenti, līdz ar to nav iespējams izvērtēt sprieduma pamatotību. Lietas objektīvu, taisnīgu, pamatotu iznākumu nodrošina likumā  “Par tiesu varu” un Kriminālprocesa likumā paredzētā rajona(pilsētas) tiesas sprieduma pārsūdzība apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietā iesaistītajām personām būs iespēja to pārsūdzēt nākamajā tiesu instancē, kura vērtēs pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību.