Sarunā, pārrunājot tiesībsarga darbības iepriekšējā termiņa galvenos akcentus un jaunā darbības perioda perspektīvas, tika izceltas labas pārvaldības, cilvēktiesību, digitālo pakalpojumu un izglītības jomas. Īpaša uzmanība tika pievērsta dažādiem aktuāliem tiesībsarga darbības jautājumiem COVID-19 apkarošanas laikā.

J. Jansons atzīmēja, ka šobrīd pastiprināti Tiesībsarga birojs ir pievērsies veselības aprūpes jautājumiem sociālās aprūpes centros. Tāpat tiek pievērsta uzmanība jauniešiem, ar īpašu programmu “Dzīvei gatavs” veicinot jauniešu vēlēšanu pratību un izpratni par būtiskiem valsts un politikas jautājumiem. Jaunieši šajā pavasarī tiks arī iesaistīti cilvēktiesību tiesas izspēlē, lai dziļāk izprastu COVID-19 apkarošanas un pamattiesību ierobežošanas argumentāciju.

Valsts prezidents un tiesībsargs apspriedās par veidiem, kā uzlabot horizontālās sadarbības kvalitāti dažādās politikas jomās Latvijā. “Tādos jautājumos kā digitālā pārvaldība, cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitāte u. c. skaidri redzam, ka iesaistītas ir dažādas ministrijas un iestādes, bet līdz galam kopainu neredz neviena no tām, un ir nepieciešama daudz skaidrāka politiska atbildība pār šiem pārnozaru jautājumiem,” sacīja E. Levits.

Abas puses bija vienisprātis, ka arī labas pārvaldības ieviešanā valsts iestāžu un pašvaldību darbā vēl ir daudz darāmā. J. Jansons informēja, ka šī termiņa pilnvaru laikā labas pārvaldības jautājumiem Tiesībsarga birojs veltīs pastiprinātu vērību. “Labas pārvaldības ieviešana ir sarežģīts, liels uzdevums, un tiesībsarga birojs plāno aktīvi strādāt valdības un parlamenta līmenī, lai to turpinātu skaidrot un nostiprināt. Tāpat ir iecerētas aktivitātes ar bērniem un jauniešiem, lai no mazotnes skaidrotu šos būtiskos valsts lietu jautājumus,” uzsvēra J. Jansons.

Valsts prezidents pievērsās digitālo pakalpojumu sasaistei ar indivīda tiesību nodrošināšanu: “Viens no aspektiem ir digitālo pakalpojumu visaptveroša pieejamība, un tas ir kļuvis par aktuālu jautājumu gan attālināto mācību procesā, gan cilvēka saziņā ar pašvaldību vai valsts iestādēm ārkārtējas situācijas laikā. Otrs aspekts ir digitālo pakalpojumu kvalitāte un tas, kā šie pakalpojumi ir veidoti, lai tie būtu cilvēkam viegli uztverami un lietojami, jeb elektronisko pakalpojumu dizaina problēma. Uzskatu, ka elektronisko pakalpojumu dizaina problēma ir tiesību problēma tikt uzklausītam, un tam ir svarīgi pievērst uzmanību šajā digitalizācijas laikmetā.”

J. Jansons informēja, ka tiesībsargs ir saņēmis vairākas sūdzības, kur cilvēki sūdzas par to, ka valsts un pašvaldību iestāžu attālinātās darbības dēļ ārkārtējās situācijas laikā ne vienmēr ir iespējams pilnā mērā saņemt dažādus pakalpojumus, ja cilvēkam nav pieejams dators. “Pakalpojumu pieejamība neapšaubāmi ir tiesību jautājums, un tas ir jāņem vērā, veidojot gudru e-pārvaldes politiku,” atzīmēja J. Jansons.

Sarunā tika pārrunāta arī COVID-19 ierobežojumu radītā sadure starp tiesībām uz veselību un tiesībām uz pulcēšanos, kā arī apspriesti plānotās COVID-19 pasu ieviešanas Eiropā tiesiskie aspekti.