Imigrācijas likuma 24. panta astotā daļa nosaka divus kritērijus, vadoties no kuriem uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, t.i., prombūtne no Latvijas Republikas pēdējo piecu gadu periodā nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu. 

Izskatāmajā lietā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu pieteicējam atteikts izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicējs ir atradies prombūtnē vairāk nekā vienu gadu pēdējo piecu gadu laikā pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Nepiekrītot minētajam, pieteicējs iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu par lēmuma atcelšanu.

Senāts spriedumā atzina, ka, konstatējot vienu no Imigrācijas likuma 24. panta astotajā daļā norādītajām alternatīvajām pazīmēm, proti, pieteicēja atrašanās ārpus Latvijas ilgāk par vienu gadu, ir pietiekošs pamats, lai atzītu, ka ir iestājušās šajā likumā paredzētās sekas – pieteicēja uzturēšanās Latvijā nav atzīstama par nepārtrauktu.