Senāta Administratīvo lietu departaments 26. maijā nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par atļauju iegādāties AS "RADIO SWH". Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo tiesnešu kolēģijai neradās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Līdz ar stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts SIA "Media Support" pieteikums par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA "Media Support" iegūt izšķirošu ietekmi AS "RADIO SWH". Senāta Administratīvo lietu departaments 26. maijā nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par atļauju iegādāties AS "RADIO SWH". Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo tiesnešu kolēģijai neradās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Līdz ar stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts SIA "Media Support" pieteikums par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA "Media Support" iegūt izšķirošu ietekmi AS "RADIO SWH".
Izskatāmajā lietā SIA "Media Support" bija vērsies Ministru kabinetā ar lūgumu atļaut SIA "Media Support" iegūt izšķirošu ietekmi AS "RADIO SWH". Ministru kabinets, balstoties uz valsts drošības iestāžu atzinumiem, SIA "Media Support" nedeva šādu atļauju. SIA "Media Support" Ministru kabineta lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Apgabaltiesa bija pamatojusi savu spriedumu arī ar valsts noslēpumu saturošiem materiāliem, ar kuriem pieteicējiem bija liegta iespēja iepazīties.
Senatoru kolēģija, iepazinusies ar apgabaltiesas spriedumu, lietā esošajiem un ar to saistītajiem materiāliem, nekonstatēja, ka apgabaltiesa būtu pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu, noraidot pieteikumu.
Senāts jau iepriekš ir skatījis lietas, kurās aplūkots jautājums par Administratīvā procesa likuma 108.1 pantā ietverto normu interpretāciju saistībā ar ierobežojumu procesa dalībniekam iepazīties ar lietas materiāliem, ja tajos ir valsts noslēpuma objekts. Nolēmumos Senāts ir atzinis, ka nav saskatāms tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, ja procesa dalībniekam nav iespējas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Šādās lietās izšķirošais ir tas, vai tiesa ir pārliecinājusies, ka, atsaucoties uz valsts noslēpumu saturošu dokumentu, iestādes lēmums nav patvaļīgs. Tas atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei lietās, kurās ir nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu.
Izskatot lietu pēc būtības, Administratīvajā apgabaltiesā lietai bija noteikts slēgtas lietas statuss.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
