Senāts, atsaucoties arī uz tā agrāko judikatūru, norāda, ka gadījumos, kad uz citai personai piederošas zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās par nomnieku atzīstama dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis tās pārstāvis – dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Senāts uzsver, ka spriedumu, ar kuru par tiesisko attiecību dalībnieci tiek atzīta pilnvarotā persona, kas nav uzņēmusies saistības sev, nevar atzīt par taisnīgu.

Senāts arī secina, ka ar spriedumu pārvaldniecei nepamatoti uzlikts pienākums segt zemes piespiedu nomas maksas parādu. Pārvaldnieks, būdams dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, par dzīvokļu īpašnieku saistībām veikt zemes nomas maksājumus neatbild. Izņēmums no šī noteikuma pastāv gadījumos, kad pārvaldnieks tieši uzņemas atbildēt par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām ar savu mantu. Izskatāmajā lietā tas netika konstatēts. Tādējādi tiesai nebija pamata taisīt spriedumu par zemes piespiedu nomas maksas parāda piedziņu pret pārvaldnieci. Senāts norāda, ka šāds spriedums neatbilst ne vien likumam, bet arī taisnīguma prasībām, jo uz pārvaldnieci, nepastāvot atbilstošam likuma regulējumam un bez atbilstošas vienošanās starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieci, tiktu attiecināts pienākums atbildēt par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku pienākuma maksāt nomas maksu par zemes lietošanu (sk. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktu) nepienācīgu izpildi.

Senatore Inta Lauka, kura konkrētajā lietā bija senatore referente, komentējot Senāta spriedumu, norāda: "Senāta spriedumā uzsvērta nepieciešamība nošķirt dzīvokļu īpašnieku kopības atbildību par savām saistībām, tostarp pret zemes īpašniekiem, no tās pārstāvja – dzīvojamās mājas pārvaldnieka – atbildības. Pārvaldnieks, pārstāvot kopību, pats nekļūst par zemes nomnieku, un tam arī nav jāatbild ar savu mantu par kopības parādiem, ja vien pārvaldnieks šādu atbildību nav tieši uzņēmies.'