9. Jūlijs 2021 14:56
Jaunumi
Pirmais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens noslēdzies – pieejami eksāmena rezultāti
2

Šodien, 9. jūlijā, Latvijas augstskolu profesionālo maģistra studiju programmu "Tiesību zinātne" studējošajiem elektroniskajā vidē ir pieejami pirmā valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena rezultāti.

Kā norāda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele: "Tiesiskā valstī jurista profesijai ir īpaša atbildība, tādēļ arī juristiem jābūt izvirzītām atbilstošām prasībām. Latvijas sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai visos dzīves gadījumos varētu saņemt vienlīdz kompetentu juristu pakalpojumus. Tādējādi visām augstskolām jānodrošina līdzvērtīgs zināšanu standarts jebkuram tiesību zinātņu studentam, lai ikvienam absolventam ir sabiedrības prasītās kompetences. Eksāmenā studentiem tika pārbaudītas zināšanas vairākās tiesību jomās, kas nepieciešamas jurista darba specifikai un situāciju risināšanai. Papildus Latvijai ir nepieciešami augstas raudzes juristi ne tikai valsts funkciju nodrošināšanā valstī, bet arī valsts pārstāvībā ārpus valsts. Latvija var šo uzdevumu veikt tikai ieviešot vienotu pieeju tiesību studijām visās tiesību zinātņu programmās. Komisija ar ministrijas un augstskolu atbalstu ir sekmējusi to, ka Latvijā ir sperts nozīmīgs solis ceļā uz šim laikam nepieciešamo kvalitāti. Izsaku milzīgu pateicību visiem par ieguldīto darbu un studentiem par drosmi būt pirmajiem."

Augstākās tiesas tiesnese, Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas locekle Anita Kovaļevska norāda: "Studentu vienotā zināšanu pārbaude turpmāk darba devējam būs lielisks instruments izvēlēties konkurētspējīgus, augsti kvalificētus darbiniekus, kuri sekmēs tiesiskuma pamatprincipu ievērošanu.'

Eksāmenu sagatavoja jomas profesionāļi – augstskolu un nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas pārstāvji, nosakot eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus), tāpat pirms eksāmena sniedzot studentiem tiesību jomu anotācijas.   

Kā liecina kvalifikācijas eksāmena rezultāti, tad sekmīgi to nokārtojuši 33% no studējošiem un tas apstiprina, ka šāda vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešana bija nepieciešama un visās augstskolās, kurās tiek apgūta jurista profesija un piešķirta profesionālā kvalifikācija, nepieciešama vienota pieeja iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanai.

Eksāmena rezultāti liecina, ka studējošiem piemīt teicamas vai izcilas zināšanas noteiktās tiesību jomās un sadalījumā pa atsevišķiem jautājumiem daudzas atbildes ir novērtētas ar "9" vai "10". Profesionāļi ir apstiprinājuši, ka darba tirgū ir īpaša interese par studentiem konkrētās jomās ar augstāko vērtējumu. Tas apliecina, ka mums ir zinoši studenti un atsevišķas neveiksmes citās tiesību jomās var dot papildu stimulu šo tiesību jomu zināšanu pilnveidei. 32 % no studējošajiem nav nokārtojuši eksāmenu tikai vienā vai divās no tiesību jomām. Tas nozīmē, nākamajā semestrī šie studenti varēs pārkārtot tikai tās jomas, kas nav nokārtotas šajā eksāmenā. Pilnībā viss eksāmens būs jāpārkārto 35 % studentu. Salīdzinājumam Vācijā, kur ir senas valsts vienotā jurista eksāmena organizēšanas tradīcijas, no tiem studējošajiem, kuri nokļūst līdz eksāmena kārtošanai, to joprojām nenokārto pat līdz 30 % studējošo, bet atsevišķās zemēs pat līdz 40% studējošo.

Vērtējot kvalifikācijas eksāmena rezultātus, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pārstāvis, arī Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklis, Alēns Mickevičs apstiprina, ka svarīgi sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes līmeni: "Juridisko darbību veikšanas pamatā ir veiksmīgs jurista darbs, kura pamatā ir pietiekama zināšanu un prasmju bāze, kas ļauj darboties dažādās nozarēs, pareizi piemērojot tiesību normas un citus tiesību avotus. Eksāmena rezultāti pierāda, ka arī augstskolās ir nepieciešams domāt par saturu, ko liek apgūt potenciālajam juristam, lai veiksmīgi nokārtotu vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu."

Kvalifikācijas eksāmens organizēts vairākās daļās un pārbaudītas studējošo zināšanas un prasmes dažādās jomās - krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās; civiltiesībās, civilprocesa tiesībās un komerctiesībās; konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesības un administratīvā procesa tiesībās; starptautiskās un Eiropas Savienības tiesībās; tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē. Eksāmena mērķis ir studējošajam, absolvējot augstskolu, iegūt pietiekoši augstu zināšanu un kompetences līmeni, lai veiksmīgi iekļautos juristu profesionālajās aprindās.

Nākamais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens notiks 2022. gada ziemas sesijā.

 

Papildu informācija:

Vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi reglamentē Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 46. "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība".

Noteikumi regulē vienotu kārtību kvalifikācijas eksāmena norisei visās augstskolās, kurās īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Juristus, kuri iepriekš ieguvuši profesionālā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens neietekmē.

patīk
drukāt
 
 
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
13. Jūlijs 2021 / 14:55
5
ATBILDĒT
Uzskatu, ka valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir bijis neatbilstošs tā mērķim un studējošo pamatiesības klaji pārkāpjošs. Jo vairāk, to organizējot, manuprāt, nav ievērots ne samērīguma, ne arī tiesikās palāvības princips.
Satversme un tās 89. pants valstij uzliek par pienākumu atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības, jo seviški tās, kas noteiktas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencījā (ar visiem tās protokoliem).
Ir vairāk kā apšaubāms TM rakstā minētais apgalvojums, ka "..kā liecina kvalifikācijas eksāmena rezultāti, tad sekmīgi to nokārtojuši 33% no studējošiem (sic)". Jautājums - cik daudz Latvijas Republikas augstskolās studējošo ieguva jurista kvalifikāciju 2016., 2017., 2018., 2019. un 2020. gadā? Un cik 2021., nokārtojot vienoto eksāmenu? Cik studējošo uz eksāmenu vispār nepieteicās vai neieradās? Un kad un kā katra, tostarp, "valsts dibinātā" (briesmīgs jēdziens, bet cita, manuprāt, nav) augstskola izlēma par eksāmena iekļaušanu vai neiekļaušanu savā studiju programmā, tam pieškirot kredītpunktus?

Lūdzu TM publicēt datus par jurista kvalifikācijas piešķiršanu 2016.-2021. gados, lai sabiedrība varētu izvērtēt iepriekš pieškirto jurista kvalifijkāciju leģitimitāti, vai arī šī eksāmena samērīgumu un tiesiskumu.
Papildus norādāms, ka arī eksāmena jautājumi un to vērtēšanas kritēriji ir pārāk abstrakti, vai arī pat pretrunīgi, piemēram, attiecībā uz maksimālo punktu skaitu par katru teorētisko jautājumu (visos jautājumos vajadzētu būt 10 iespējamiem punktiem, bet tas atseviškos jautājumos nemaz nav paredzēts, piedāvājot vien, piemēram, 9 punktus par nevainojamu atbildi).
Tāpat noteikumos nav viennozīmīgi noteikts kā notiek rezultātu pārvērtēšana, ja atzīme ir nesekmīga vai izcila, proti, vai pārvērtētāji saņem darbu ar jau pieškirto vērtējumu, vai arī to vērtē nezinot, ka kāds jau ir piešķīris nesekmīgu vai izcilu vērtējumu. Tas ir ļoti svarīgi un būtiski.
Tāpat būtu svarīgi zināt, vai vērtētājiem ir izdalīts pareizo atbilžu šablons, proti, tēzes, kurām ir jābūt brīvi rakstītā atbildē, un kritēriji punktiem par šīm tēzēm jeb atslēgas vārdiem atbildē.
Kaspars > Normunds Šlitke
13. Jūlijs 2021 / 21:24
2
ATBILDĒT
Daļēji pievienojos komentārā rakstītajam, it īpaši par atbilžu šabloniem vērtētājiem, tomēr vēlētos izteikt kādu piezīmi, attiecībā uz 2016.-2017.gada izlaidumiem - 2017.gadā es absolvēju augstskolu, un jau 2016.gadā bija zināms, ka pirmo eksāmenu būs jākārto tiem studentiem, kas iestāsies/uzsāks maģistratūras studijas pēc pāris gadiem (ja pareizi atceros, tad man liekas, eksāmenu pirmajiem bija jākārto, tiem, kuri uzsāka maģistratūras studijas 2019.gadā (bet neesmu par konkrēto gadu pārliecināts), bet atceros, ka tajā brīdī bija noteikts, ka eksāmenu kārto no konkrēta gada uzsākušie studējošie.

Vienlaikus papildus vēlētos norādīt, ka, manuprāt, būtu jāpublicē šī gada eksāmena jautājumi - var runāt par to, ka tikai 33% šo eksāmenu ir nokārtojuši, tomēr, lai varētu pilnvērtīgi diskutēt par eksāmenu un to rezultātiem/jautājumiem būtu jāzina eksāmena jautājumi (vismaz kāds paraugs). Jo pašreizējā situācija, kad tiek norādīts tikai nokārtojušo skaits neparāda patieso situāciju (šajā gadījumā, manuprāt, ir velkamas paralēles ar prokuroru pretendentu pārbaudēm - pats esmu kārtojis šo pārbaudījumu, un katru gadu runā par sliktajiem testa rezultātiem un nedaudz labākiem otrās kārtas rezultātiem, bet neviens nerunā par šo pārbaužu kārtību un jautājumu/atbilžu saturu).
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 230 iestādes
COVID-19: tiesiskie aspekti
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties