Diskusijas dalībnieki

Diskusijā piedalīsies tiesībsarga vietniece, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītājas vietniece Gundega Bruņeniece, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja, direktora vietniece Jeļena Bārbale, Invalīdu un viņu draugu apvienības “APEIRONS” valdes loceklis Ivars Balodis, biedrības “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA”” direktore Ieva Leimane-Veldmeijere, Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe un Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente Brigita Lazda.

Diskusijas tematika

Diskusijā plānots pārrunāt jautājumus, kas skar ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām nostiprināto prasību – nodrošināt efektīvu tiesas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem un īpašu uzmanību veltīt 2020. gada ANO starptautiskajos principos un pamatnostādnēs par tiesas pieejamību personām ar invaliditāti noteiktajām vērtībām. Vienlaikus diskusijā plānots noskaidrot, kā Latvijā praksē tiek īstenota tiesas pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un vai šo jomu praktiķi saskata iespējamu problemātiku minēto tiesību efektīvā īstenošanā.

Vēršam uzmanību, ka Satversmē (92. pants) garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, jo no to pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga arī pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Tiesu iestādēm ir pienākums veicināt visu cilvēku vienlīdzību, jo īpaši nodrošināt, lai ikvienam ir tiesības uz tiesas pieejamību vienlīdzīgi ar citiem.

Tikmēr ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (13. panta 1. punkts) paredz, ka „dalībvalstis nodrošina efektīvu tiesas pieejamību personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem, tostarp nodrošinot procesuālus un vecumam atbilstošus pielāgojumus, lai atvieglotu viņu kā tiešu un netiešu procesa dalībnieku, tostarp kā liecinieku, lomu visās tiesvedības stadijās, tostarp izmeklēšanas un citās pirmstiesas stadijās”.

Lai nodrošinātu efektīvu tiesas pieejamību, procesam ir jābūt tādam, kas pieļauj līdzdalību un ir pārskatāms. Līdzdalību veicinoši pasākumi ir informācijas sniegšana saprotamā un pieejamā veidā, dažādu saziņas veidu atzīšana un pielāgošana, fiziska pieejamība visos procesa posmos, finansiāla palīdzība situācijās, kad attiecīgā gadījumā ir nepieciešama juridiskā palīdzība un tiek veikta tiesību aktos paredzēta līdzekļu un lietas apstākļu pārbaude.

Tādējādi, diskusijas laikā centīsimies noskaidrot, kā Latvijā sokas ar šo tiesību īstenošanu.