Kāpēc valsts pārvaldē iecerēts mainīt atalgojuma sistēmu?

2017. gadā Valsts kanceleja piedāvāja valsts pārvaldes reformu plānu, kura uzdevums bija dot impulsu būtiskām pārmaiņām valsts pārvaldē. Risinājumus 21. gadsimtā rada profesionāļi, kuri, kombinējot dažādu jomu elementus, rada pārresoriskas atbildes uz mūsdienu izaicinājumiem, kas darbosies ilgtermiņā.

 Tāpēc, lai šos profesionāļus noturētu valsts pārvaldē un piesaistītu jaunus, mēs konkurējam ar privāto sektoru. Un viena no priekšrocībām cīņā par labākajiem speciālistiem, ir zināšanām, prasmēm un atbildībai atbilstošs atalgojums.

Kamēr privātais sektors regulāri seko līdzi un reaģē uz izmaiņām darba tirgus tendencēs, valsts pārvaldē atalgojuma modelis nav mainīts 11 gadu. Šīs stagnācijas sekas izjūtam regulāri – zema motivācija; pamatdarbs, kas apvienots ar citiem darbiem; augsta nodarbināto mainība (līdz pat 33%); institucionālās atmiņas zudums; jaunu darbinieku atlasē un apmācībā ieguldītie apjomīgie resursi; atbildības līmenim nesamērīgi zems atalgojums. Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar ierēdņu un citu publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju - vai tās trūkumu.

Tāpēc grozījumu Atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, reformējot valsts pārvaldes nodarbināto atlīdzības sistēmu. Vienlaikus uzsveram, ka šī ir sistēmas sakārtošana, kam šogad neseko līdzi valsts budžeta finansējums.

Kādus rezultātus valsts pārvalde ir sasniegusi, lai runātu par atlīdzības sistēmas maiņu, atalgojuma palielināšanu?

Valsts kanceleja 2017. gadā uzsāka īstenot Valsts pārvaldes reformu plānu 2020, kura būtiskākie pārmaiņu virzieni bija nodarbināto skaita samazināšana, atbalsta funkciju centralizēšana, regulāra budžeta izdevumu pārskatīšana, virzība uz “nulles birokrātiju”, uz rezultātu orientēta darba snieguma vadība un citi. Atlīdzības reformu varam īstenot tikai tad, ja ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju, optimizē atbalsta funkcijas, samazina nodarbināto skaitu, lai varētu labāk atalgot kvalificētākos darbiniekus.

Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 ir īstenots kā priekšnosacījums atlīdzības reformas iedzīvināšanai – Valsts kanceleja strādā pie plāna rezultātu apkopošanas, taču ikgadējie progresa ziņojumi rāda, ka iecerētie rezultāti, lielākoties, ir sasniegti. Nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir samazināts par vairāk nekā 6 %, centralizētas grāmatvežu, iepirkumu organizēšanas un personālvadības funkcijas, reorganizētas vairākās mazās iestādēs, kas pievienotas lielākām iestādēm vai savstarpēji apvienotas, uzlaboti iekšējie procesi, piemēram, pārejot uz elektronisko dokumentu apriti, standartizējot grāmatvedības, personāla, dokumentu izstrādes un aprites, iepirkumu procesus. Tāpat esam arī uzsākuši darbu pie jaunā – Valsts pārvaldes modernizācijas – plāna, kas turpinās palielināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Turklāt, lai īstenotu atlīdzības reformu, Valsts kancelejai jāizstrādā jauns amatu katalogs, savukārt ministrijām un padotības iestādēm – iekšējie noteikumi par pamatojumu atalgojuma izmaiņām un labumu piešķiršanai. Ņemot vērā plānotās atalgojuma izmaiņas, būs jāpārvērtē arī esošie amati.

Jāatceras arī divi citi atlīdzību ietekmējoši faktori:

• arī valsts pārvaldē atlīdzība ir piesaistīta darba rezultātiem, tāpēc uz pieaugumu, atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai, var cerēt tikai tie darbinieki, kuru sniegums atbilst prasībām vai tās pārsniedz;
• atalgojums valsts pārvaldē būs tieši sasaistīts ar Latvijas ekonomisko izaugsmi. Augot ekonomikai, augs arī mēnešalga, savukārt ekonomikas attīstībai samazinoties, tas atspoguļosies arī valsts pārvaldē nodarbināto maciņos.

Kāpēc atalgojumu vispirms iecerēts celt augstākajām amatpersonām un tikai pēcāk pārējiem nodarbinātajiem?

Valsts kancelejas apņemšanās bija un vēl joprojām ir izveidot tādu atlīdzības sistēmu, kas līdzsvaro vajadzības, tirgus tendences, amata pienākumu atbildību u.tml. Tai skaitā līdzsvaroti arī valsts varas atzari, proti, arī to augstāko amatpersonu atalgojums būs vienāds, no kura veidojas pakāpeniska atlīdzības sistēma pārējai valsts pārvaldei.

Atgādinām, ka Satversmes tiesa, 2016. gadā izskatot jautājumu par tiesnešu atalgojumu, atzina, ka jānodrošina triju varas atzaru savstarpējais līdzsvars. Ievērojot minēto, tiesu varas, likumdevējvaras un izpildvaras augstākajām amatpersonām, kā arī valsts prezidentam, tiek noteikts vienāds atalgojums.

Risinot šo jautājumu, tika izstrādāta arī jaunā atlīdzības skala, kas nosaka atlīdzības apmēru visā valsts pārvaldē. Iecerēts, ka skalas izmaiņas stājas spēkā no 2022.gada 1.jūlija, savukārt augstākajām valsts varas atzaru amatpersonām - no 2023.gada, kad būs ievēlēta un kādu laiku jau strādājusi jaunā – 14. Saeima. Tas nozīmē, ka pašreizējā Saeima lems par nākamās Saeimas un valdības locekļu atalgojumu, nevis par savu šobrīd.

Veidojot valsts varas atzaru savstarpējo līdzsvaru, tiek vērtēts augstāko amatpersonu atalgojums un tad attiecīgi arī hierarhiski uz leju. Tikai pēc lēmējvaras seko izpildvara un tai  attiecināmā mēnešalgu skala. Vienlaikus arī pati mēnešalgu un piemaksu sistēma tiek sakārtota. Piemēram, līdz šim Valsts kontrolierim un Tiesībsargam mēnešalgu koeficienti bija vienādi, bet, atšķirībā no Tiesībsarga, Valsts kontrolierim tika noteikta piemaksa 50% apmērā par Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu. Šobrīd abi atalgojumi ir līdzsvaroti un skaidri saprotami.

Esošajā kārtībā ir novērojama situācija, kad mēnešalga kopā ar piemaksām valsts pārvaldē nodarbinātajam atsevišķos gadījumos pārsniedz Ministru prezidenta atalgojumu, kas nav pareizi. Valsts kanceleja paredz, ka turpmāk, ceļot mēnešalgu skalu un attiecīgi līdzsvarojot augstāko amatpersonu atlīdzību, neviens nesaņems mēnešalgu ar piemaksām, kas lielāka par Ministru prezidenta atalgojumu. Šie atkal ir līdzsvarošanas principi, kas tiek ievēroti grozījumu projektā.

Vienkārši sakot – nevar mainīt iestādes jurista, referenta vai IT speciālista atalgojumu, kamēr nav panākta vienošanās par Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojumu. Valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai un Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām. Līdz ar to, lai risinātu valsts institūcijās nodarbināto mēnešalgu jautājumu ir jāatrisina arī Ministru prezidenta mēnešalgas jautājums. Attiecīgi, lai paceltu pašvaldībā nodarbinātajam mēnešalgu, tā ir jāpaceļ arī pašvaldības priekšsēdētājam.

Šis princips attiecināms ne tikai uz izpildvaru, bet arī lēmējvaru - Saeimas priekšsēdētāju un deputātiem. Arī tiesu vara ir iekļauta varas atzaru līdzsvarošanas principā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu gan Satversmes tiesai, gan Augstākajai tiesai un tai pakāpeniski pielīdzinātajai Prokuratūrai.

Kā veidotos mēnešalga darba tirgū pieprasītam ekspertam ministrijā pēc Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas? Piemērs.

Šobrīd eksperta (vecākā referenta) amats ministrijā ir iekļauts esošajā amatu katalogā 12.1.  amatu saimes “Finanšu analīze un vadība iestādēs vai nozaru ministrijās” IIIA līmenī. Atbilstoši kategorijai uz amatu attiecināma 11. mēnešalgu grupa ar maksimālo mēnešalgu 1382 eiro.

Ja spēkā ir stājušies Atlīdzības likuma grozījumi un jaunais amatu katalogs, tad ministrija pārvērtē faktiski veicamos darba pienākumus saskaņā ar jauno amatu katalogu un saskaņo amata aprakstu ar Valsts kanceleju. Saskaņā ar jauno amatu katalogu un atbilstoši pārvērtēšanai, šī eksperta amats ir 15.1 amatu saimes “Finanšu analīze un vadība iestādēs vai nozaru ministrijās” II līmenī, kam atbilst 9. mēnešalgu grupa.

Savukārt 9. mēnešalgu grupai atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai minimālā atlīdzība paredzēta 1043 eiro, viduspunkts – 1490 eiro, toties maksimums – 1863 eiro.

Kāpēc jāsalīdzina atalgojums publiskajā un privātajā sektorā?

Valsts kancelejā uzskata, ka valsts pārvaldei ir jāspēj konkurēt ar privāto sektoru. Darba tirgū nav stingru robežu: katrs iedzīvotājs ir brīvs savā izvēlē – strādāt valsts vai privātajā sektorā. Šobrīd valsts piedāvā objektīvi daudz mazāk pievilcīgus darba nosacījumus. Ja vēlamies veiksmīgu paaudžu nomaiņu un spēcīgu profesionāļu, kuriem ir privātā sektora pieredze un izpratne par uzņēmējdarbības vajadzībām, , ienākšanu valsts pārvaldē, mēs nevaram turpināt tik būtiski atpalikt atalgojuma piedāvājuma ziņā.

Vienlaikus mūsu mērķis ir mainīt mēnešalgu skalu tā, lai valsts pārvaldē nodarbinātā atalgojums vidēji līdzinātos 80% no privātā sektora atbilstošo amatu atalgojuma.

Vēlme strādāt tieši valsts pārvaldē - misijas sajūta - arī ir būtiska valsts pārvaldē nodarbinātā motivācijas daļa. Kontekstā ar Valsts pārvaldes reformu plānu 2020 un Atlīdzības reformu mēs runājam par vērtību maiņu. Mēs esam ceļā uz tādu valsts pārvaldi, kurā motivāciju strādāt veido individuāla atbildība, uzticēšanās saviem kolēģiem un padotajiem un vēlēšanās risināt kompleksas problēmas, lai uzlabotu dzīvi Latvijā.

Privātajā sektorā maksā par paveikto un sasniegto – vai arī valsts pārvalde plāno ieviest šādu darba stilu?

Valsts pārvalde jau pēdējos gados ir uzlabojusi darba efektivitāti, samazinot nodarbināto skaitu, centralizējot tādas atbalsta funkcijas kā grāmatvedība, iepirkumu organizēšana, personālvadība u.tml., kā arī ieviešot “nulles birokrātijas” principu un citus risinājumus administratīvā sloga mazināšanai gan iedzīvotājiem, gan pašās iestādēs.

Tāpat jau tagad ir noteikts, ka atlīdzība ir piesaistīta darba rezultātiem. Taču šobrīd darbiniekiem, kuru sniegums ir atbilstošs prasībām vai tās pārsniedz, atalgojumu paaugstina ar regulārām piemaksām, kas ir teju vienīgā iespēja esošajā atlīdzības sistēmā un degradē piemaksu un citu materiālo labumu būtību.

Lai turpinātu darba efektivizēšanu un atlīdzību palielinātu tieši produktīvākajiem nodarbinātajiem, iestādēm būs jāizstrādā kritēriji, kas atbilstoši jaunajam amatu klasifikatoram ļaus vērtēt, kuri nodarbinātie ir sasnieguši un pārsnieguši darba rezultātus. Attiecīgi šiem nodarbinātajiem būs iespēja saņemt jaunajā atalgojuma skalā noteiktās pamatalgas viduspunkta vai maksimuma apjomu.

Jāatceras arī cits būtisks faktors: atalgojums valsts pārvaldē būs tieši sasaistīts ar Latvijas ekonomisko izaugsmi. Augot ekonomikai, augs arī mēnešalga, savukārt ekonomikas attīstībai samazinoties, arī atlīdzības skalā tiks ieviestas negatīvas korekcijas.

Kāpēc algas ceļ iestāžu darbiniekiem, nevis skolotājiem, mediķiem, policistiem?

Veselības ministrija, konsultējoties ar Valsts kanceleju turpina meklēt veselības aprūpēs speciālistus apmierinošu risinājumu atlīdzības jautājumā, tai skaitā ir izstrādāts arī jauns darba samaksas modelis ārstniecības personām, kurš tiek arī pārbaudīts praksē un vērtēti tā nepieciešamie pilnveidojumi. Ir izskatītas dažādas risinājuma iespējas, taču vienošanās pagaidām nav panākta. Darbs turpinās, lai pēc būtības sakārtotu arī mediķu atalgojuma sistēmu, kurai no vienas puses ir nepieciešami papildus līdzekļi, bet no otras puses arī ārstniecības personai ir jābūt skaidram no kā veidojas tās atalgojums (tieši pamatalga) un cik liels tas var būt. Šobrīd iespējama arī situācija, ka pamatalga sastāda tikai 30% no kopējās mēneša atlīdzības.

Savukārt pedagogu atalgojums nav likuma “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” tvērumā. Taču Izglītības un zinātnes ministrija 2022. gada budžetā ir paredzējusi finansējumu atlīdzības pieaugumam gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības pedagogiem, lai paaugstinātu konkurētspēju, veicinātu jaunu pedagogu piesaistīšanu, kā arī, lai motivētu augsti kvalificētus pedagogus palikt strādāt izglītības sistēmā.

Arī Iekšlietu ministrija 2022. gada budžeta projektā ir ieplānojusi finansējumu, lai cilvēki, kuri strādā iekšlietu nozarē, saņemtu taisnīgu darba samaksu par valsts iekšējās drošības stiprināšanu.

Kāpēc valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu apstiprināšanai Saeimā virza kopā ar 2022. gada budžeta projektu?

2022.gada budžeta projektā virknei nozaru tiek paredzēti papildus līdzekļi atlīdzībai. Atalgojuma sistēmas sakārtošana iet roku rokā ar to, jo Valsts kanceleja uzskata, ka atlīdzības politikai jābūt caurredzamai, saprotamai un paredzamai. Atlīdzības sistēmai ir jāparāda, ka pamatu pamats ir mēnešalga, savukārt piemaksas tiek noteiktas tikai ļoti īpašos gadījumos.  Esošā nekonkurētspējīgā mēnešalgas skala un daudzveidīgā piemaksu piešķiršanas kārtība, lai atalgojumu padarītu konkurētspējīgāku, rada problēmas, nevienlīdzību un necaurspīdīgumu.

Turklāt, lai arī šogad atlīdzības reformai neseko valsts budžeta finansējums, fiskāla ietekme ir paredzama vidējā periodā – turpmākajos gados. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi sagatavot skaidrus spēles noteikumus, kā taisnīgi un caurredzami ieguldīt nākotnē potenciāli nepieciešamos līdzekļus.

Vai Valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas jautājuma virzīšana notiek steigā un izmaiņas netika saskaņotas ar tieslietu nozari?

Grozījumu Atlīdzības likumā sagatavošana bija vairāku gadu ilgs process, kurā iesaistīti visi varas atzari, nozaru ministrijas un neatkarīgās iestādes. Saskaņošanas process tika sākts 2019.gadā un ilga gadu. Valsts kancelejas apņemšanās bija un vēl joprojām ir izveidot tādu atlīdzības sistēmu, kas līdzsvaro visu intereses un vajadzības, tai skaitā arī līdzsvaro valsts varas atzaru augstākās amatpersonas, kad viņu atalgojums ir vienāds, savukārt pārējiem veidojas pakāpeniska sistēma. Mērķis ir piedāvāt saprotamu, līdzsvarotu un caurskatāmu atlīdzības sistēmu.

Jāuzsver, ka, lai izstrādātu tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmas reformu, 2018. gadā tika izveidota darba grupa, kas iepazinās ar tiesnešu un prokuroru atlīdzības noteikšanas praksi Eiropas Savienības valstīs, analizēja atlīdzības samēru dažādu varas atzaru salīdzināmos amatos, vērtēja amata atlīdzību atbilstoši atlīdzībai darba tirgū, ņēma vērā tuvāko reģiona valstu pieeju tiesnešu atlīdzības noteikšanā (Lietuva un Igaunija), kā arī konsultējās ar Latvijas Banku par dažādu indeksācijas mehānismu ietekmi uz atlīdzības līmeni ilgtermiņā. Darba grupas sastāvā bija iekļauti Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Valsts kancelejas piedāvājums tiesnešu un prokuroru atlīdzībai:

• nodrošināt konkurētspējīgu un amata prasībām atbilstoša atlīdzību, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs, motivējot kompetentus jomas profesionāļus pieteikties tiesnešu un prokuroru amatiem;
• samaksas mainīgo daļu (piemaksas) daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai;
• ņemot vērā Tieslietu padomes 2018. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 347 tika  palielināta atlīdzības starpība starp tiesnešiem un prokuroriem;
• izpildīt arī Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 174.2. pasākuma 1. punktā ietverto, kas paredz apzināt un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktu projektus, lai stiprinātu Satversmes tiesas neatkarību jautājumos par Satversmes tiesas tiesneša statusam nepieciešamajām garantijām pēc amata termiņa beigām.

Tiklīdz Ministru kabinets 2021. gada 29. septembrī atbalstīja likumprojektu, tika sagatavota vēstule Tieslietu padomei un jau 30. septembrī tā tika nosūtīta. Vēstulē Tieslietu padomei lūgts sniegt atzinumu, vienlaikus identificējot visas izmaiņas, kas skar tiesnešus un prokurorus.

***

Ņemot vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Sākotnēji grozījumi jāpieņem Saeimā, tad jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, - iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022. gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Vien 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024.gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.