20. Oktobris 2021 14:17
Jaunumi / COVID-19
J. Bordāns aicina Tieslietu padomes sēdē apspriest A. Strupiša vēstuli Saeimai par ārkārtējās situācijas regulējuma attiecināšanu uz tiesu darbu
1

Trešdien, 20. oktobrī, Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījis vēstuli ar aicinājumu Tieslietu padomes priekšsēdētājam Aigaram Strupišam 2021. gada 22. oktobra Tieslietu padomes (TP) sēdē skaidrot viņa vienpersonisko vēršanos Saeimā Tieslietu padomes vārdā jautājumā par Ministru kabineta noteiktā ārkārtējās situācijas regulējuma attiecināšanu uz tiesnešiem un tiesām, tajā skaitā par valsts institūciju darbiniekiem un amatpersonām noteikto pienākumu vakcinēties pret Covid-19.  

Tieslietu ministrs J. Bordāns vēstulē norāda, ka viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām ir tiesības brīvi paust savu viedokli, ciktāl tas neapdraud sabiedrisko drošību un kārtību, taču, paužot šo viedokli kā valsts amatpersonai, A.Strupišam ir jāievēro likumā “Par tiesu varu” un Tieslietu padomes reglamentā noteiktais. Saskaņā ar likumu Tieslietu padomes priekšsēdētājs vada TP darbu, sasauc tās sēdes un nosaka to darba kārtību, kā arī pārstāv TP un paraksta tās lēmumus. Vienlaikus Tieslietu padomes locekļi nav subordinēti Tieslietu padomes priekšsēdētājam, un līdz ar to Tieslietu padomes priekšsēdētājs atšķirībā nav tiesīgs paust vienpersonisku viedokli visas Tieslietu padomes vārdā jautājumos, kas nav apspriesti Tieslietu padomes sēdēs un par kuriem nav lēmuši Tieslietu padomes locekļi.

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: Tieslietu padomes priekšsēdētājs A.Strupišs, izsakot pretenzijas Tieslietu padomes vārdā par Ministra kabineta rīkojumu saturu, ir radījis kaitējumu tiesu varas reputācijai, veidojot maldīgu priekšstatu par tiesu varas sociālo līdzatbildību un gatavību iesaistīties valsts kopējo mērķu sasniegšanā Covid-19 infekcijas nekontrolētas izplatības apstākļos. Aicinu atklātā sarunā TP sēdē apspriest šo jautājumu ar visiem Tieslietu padomes locekļiem, nonākot pie kopīga Tieslietu padomes viedokļa par atbildīgu tiesu rīcību Covid-19 pandēmijas apstākļos.”

Tieslietu ministrs J. Bordāns vienlaikus uzsver, ka valsts augstākajām amatpersonām šajā sarežģītajā laikā, kad vakcinācijas līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un saslimstība ar Covid-19 viena no augstākajām pasaulē, būtu jārāda piemērs ne tikai savas nozares darbiniekiem, bet visai sabiedrībai kopumā. Katram Latvijas iedzīvotajam, jo īpaši valsts pārvaldes darbiniekam bez izņēmumiem, ir jābūt atbildīgiem mūsu sabiedrības priekšā.

Papildus norādāms, ka likums “Par tiesu varu” izsmeļoši noteic tiesisko pamatus, kad tiesnesi var atstādināt, atbrīvot vai atcelt no amata. Šajā regulējumā Ministru kabinets nav rosinājis veikt grozījumus.

Papildu informācija

Tieslietu padomes priekšsēdētājs 2021. gada 14. oktobrī ar vēstuli ir vērsies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un paudis viedokli par Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 un tā attiecināšanu uz tiesnešiem it īpaši jautājumā par valsts institūciju un amatpersonu pienākumu vakcinēties. Vēstules noformējums un satura izklāsts liecina, ka viedoklis sniegts, pārstāvot Tieslietu padomi.

Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" II nodaļas regulējums par ārkārtējo situāciju ļauj Ministru kabinetam lemt par īpaša tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) noteikšanu valstī un noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. Ministru kabinets pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo Saeimas Prezidijam, kas attiecīgi to nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un lemj par tā atbalstīšanu vai noraidīšanu. Gadījumā, ja Saeima noraida Ministru kabineta pieņemto lēmumu, tad attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti. Līdz ar ko Ministru kabineta rīcību nevar uzskatīt par varas dalīšanas principu pārkāpjošu, jo Saeimai ir rīcības brīvība lemt par šī lēmuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, t.sk. attiecībā uz pienākumu vakcinēties tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

patīk
drukāt
 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
20. Oktobris 2021 / 15:14
1
ATBILDĒT
Latvijas tauta noteica, ka tie, kuri arī pēc 1990. gada 4. maija neatkarības deklaraācijas pieņemšanas neticēja Latvijas neatkarībai un pat pēc 1991. gada 13. janvāra notikumiem, kad Krievijas (PSRS) tanki ar savām kāpurķēdēm samala Viļņas televīzijas torņa aizstāvjus, turpināja darboties prokrieviskajās (prokomunistiskajās) organizācijās, faktiski nekad vairs nedrīkst ieņemt nozīmīgus amatus valsts pārvaldē, tostarp, ieņemt valsts prezidenta amatu, būt Saeimas vai pašvaldību domju deputāti, valdības ministri, vai attiecīgo valsts drošibas iestāžu amatpersonas. Un pat, visticamāk - nekad, nevarēs naturalizēties Latvijas Republikas pilsonībā!
Vai valsts pārvaldē var strādāt un nodokļu maksātāju algas ik mēnesi saņemt var personas, kuras savu personīgo drošibu un labumu stāda augstāk par sabiedrības drošibu un eksistenciālajām interesēm? Karavīri, kas baidās no potēm jeb to blaknēm, baidīsies arī no pretinieka lodēm, jo arī karā ir blaknes - tur šauj!
Latvijai tādi sargi un tautas kalpi nav vajadzīgi!
Tiesneši, prokurori, policisti, deputāti un citas valsts amatpersonas, kuri savas pārliecības (faktiski - tumsonības vai gļēvuma) dēļ nevakcinējas, un kuru savtīguma un egoisma dēļ Latvijā mirst cilvēki, bet sabiedrība cieš ievērojamus zaudējumus un pacieš nesamērīgus pamattiesību ierobežojumus, nedrīkst palikt šajos amatos. Latvijas sabiedrībai un valstij nelojālās personas, kuras savu personīgo labumu un drošibu vērtē augstāk par sabiedrības interesēm, nav vajadzīgas un nedrīkst šajos amatos arī nonākt turpmāk.
Ceru, ka ja ne ši Saeima, tad nākamā noteiks datumu pagātnē, pēc kura personas, kuras ir publiski ietājušās pret vakcināciju Covid-19 pandēmijas sakarā kā pasākumu šis pandēmijas apkarošanai, vai arī pašas līdz tam datumam nav vakcinējušās, vairs nekad nevarēs ieņemt konkrētus amatus valsts pārvaldē.
Personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra turpināja darbu prokrieviskajās organizācijās, piemēram, Tatjana Ždanoka, aicināja liegumu kandidēt vēlēsanās aizstāt ar obligātu paziņojumu vēlētājiem par šādas darbības faktu.
Attiecībā uz valcināciju Covid-19 sakarā tas būtu mazākais, ko sabiedrībai ir tiesības zināt - vai un kad katra valsts amatperona ir vakcinējusies. Ja ikkatram ir jāuzrāda savs sertifikāts ieiešanai lielveikalā vai ēdnīcā, amatpersonām tas ir jāuzrāda sabiedrībai!
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
COVID-19
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 251 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties