Senāta Administratīvo lietu departaments 22. oktobrī daļēji atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par Latvijas valstij piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras ir dzīvokļu īpašnieku īpašumā. Senāts atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai Admministratīvajā apgabaltiesā lietu daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” – pieteikums par Rīgas domes lēmuma atcelšanu par pieteicējai aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar 23 zemesgabaliem vai to domājamām daļām.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta astoto daļu, kas novedis pie nepareiza sprieduma.
Senāts spriedumā analizēja minētās tiesību normas vēsturiskās attīstības gaitu un atzina, ka normas mērķis ir atbrīvot valsti vai pašvaldību no nodokļa maksāšanas pienākuma par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, un šā mērķa būtība neļauj secināt, ka valsts ir atbrīvojama no nodokļa maksāšanas pienākuma tikai tad, ja gan ēkas, gan zeme pieder vai piekrīt valstij. Tāpat Senāts atzina, ka, nosakot subjektu loku, no kuriem pārvaldnieks iekasē nodokli, likumdevēja mērķis nebija sašaurināt normā minēto objektu loku, par kuru valsts būtu atbrīvojama no nodokļa maksāšanas, bet gan noteikt, ka nodoklis pēc būtības ir jāmaksā tām personām, kas faktiski lieto šo nekustamo īpašumu. Tātad tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums, kas pieder vai piekrīt valstij, neatrodas nevienas citas personas faktiskā lietošanā, no kuras pārvaldnieks varētu iekasēt nodokli, nodoklis būtu jāmaksā pašai valstij. Senāts nonāca arī pie secinājuma, ka gadījumā, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja vai tās daļa ir privatizēta, pārvaldniekam ir pamats iekasēt nodokli par valstij piederošo vai piekritīgo zemi no dzīvokļu īpašniekiem.
Senāts arī atzina, ka minētā tiesību norma ir attiecināma uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vai tās daļu, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, kā uz atsevišķu zemesgrāmatu nodalījumā ierakstītu patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu un līdz ar to arī patstāvīgu nekustamā īpašuma nodokļa objektu. Tādējādi norma nav attiecināma uz gadījumiem, kad uz valsts vārda kā patstāvīgs nekustamais īpašums zemesgrāmatā ir reģistrēts dzīvokļa īpašums.
Administratīvā lieta ierosināta pēc VAS ,,Privatizācijas aģentūra” (tagad SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”) pieteikuma par Rīgas domes lēmuma atcelšanu par pieteicējai apreķināto nekustamā īpašuma nodokli.
Lieta Nr. SKA-43/2021 (A420346916)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.