Pētījuma galvenā būtība

Darba mērķis ir izstrādāt vienotu teorētiski praktisku pētījumu par ekspropriāciju ārvalstu ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās, identificējot dažādas tās formas un piemērošanas problēmas ne tikai enerģētikas sektorā, bet arī plašāk aplūkojot ekspropriācijas jēdzienu. Tādējādi noskaidrojot, kādos gadījumos ārvalstu ieguldītājam ir tiesības uz kompensāciju par tā tiesību aizskārumu, kas kolidē ar valsts suverēno varu pār tās iekšējo jautājumu un īpašuma tiesību aprobežojumu īstenošanu sabiedrības interesēs. Ņemot vērā savstarpēji pretnostatītās pozīcijas – ieguldītāja intereses baudīt no ieguldījuma izrietošos augļus, bet aizskāruma gadījumā saņemt atlīdzinājumu un valsts suverēnās varas īstenošanas intereses - darba mērķis vienlaikus ir definēt šīs kolīzijas teorētiskos pamatus. Tas ļaus padziļināti noteikt priekšnoteikumus katram ekspropriācijas tiesiskuma kritērijiem un citiem attaisnojumiem valsts rīcībā. Īpaša uzmanība darbā veltīta kompensācijas aprēķināšanas metožu juridiskajam pamatojumam un veidam, kā to pielietot tiesu praksē. Sasniedzamais darba rezultāts ir sistemātiski un tieši sniegt atbildes uz tiem jautājumiem, kas līdz šim nekonsekventi risināti praksē: netiešās ekspropriācijas veidu nošķiršana; seku identificēšana; ekspropriācijas pazīmes; ekspropriācijas tiesiskuma kritēriju nozīme un saturs; kompensācijas maksāšanas pienākuma standarti un ieguldījumu novērtēšana. Pakārtoti darba mērķis ir noskaidrot ieguldītāja aizsardzības pret ekspropriāciju tvērumu Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumā (turpmāk - ECT) un enerģētikas nozarē plašākā izpratnē, kā arī noskaidrot, vai valsts atbalsta ierobežošana ārvalstu ieguldītājam ir uzskatāma par ekspropriāciju. Tāpēc darbā noskaidrots, kādas juridiskas nianses ir jāievēro konkrētās kategorijas ieguldītāju aizsardzībā, koncentrējoties uz ieguldījumiem atomenerģijas un atjaunojamo enerģijas avotu ieguves, ražošanas un ar šīm enerģētikas apakšnozarēm saistītām ekonomiskajām aktivitātēm.

Pētījuma nozīme

ekspropriācijai enerģētikas sektorā ir ekonomiska dimensija un gan ieguldītāja, gan uzņemošās valsts zaudējumu ciešanas riskam ir augstas likmes. Autora ieskatā, minētie apsvērumi pieprasa juridiski precīzi definēt, ko ietver jēdziens “ekspropriācija” ne tikai konkrēta divpusēja vai daudzpusēja (piemēram, ECT) starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līguma tvērumā, bet arī plašākā izpratnē – starptautiskajās tiesībās kopumā. Tāpat nepieciešams apzināt kritērijus, kas pieļauj ekspropriāciju un attiecīgi arī rast skaidrojumu, kāds ir taisnīgs atlīdzinājums ieguldītājam, kurš cietis no valsts nepamatotas rīcības. Tieši šie jautājumi ir autora darba centrālie izpētes priekšmeti. Autors uzskata, ka šādā apjomā un darba tvērumā darbs ir padziļināts akadēmisks materiāls arī praktiķiem. Tādējādi autors cer, ka darbā ietvertās atziņas, priekšlikumi un secinājumi būs noderīgi ne tikai teorijā, bet būs arī pielietojami praktiski, risinot strīdus, kas skar smagākās formas tiesību aizskārumus ieguldījumu tiesību izpratnē.

Pētījuma novitāte

Ingus Meimera izstrādātajam promocijas darbam ir zinātniskā novitāte, kas izpaužas tādējādi, ka ekspropriācijas jautājums analizēts saistībā ar divu tiesību nozaru mijiedarbību, proti, darbā ne tikai tiek skatīts jautājums par ekspropriāciju kā starptautisko ieguldījumu tiesību jautājumu, bet vienlaikus tiek aplūkota arī enerģētikas tiesību iedarbība uz regulējumu, kas nodrošina ārvalstu ieguldītāja aizsardzību. Tādējādi promocijas darba novitāte ir vispusīgi aplūkoti juridiskie riski, kuriem var tikt pakļauts ieguldītājs, veicot ieguldījumu ārvalstīs enerģētikas sektorā.

Latvijā līdz šim nav pētīts jautājums, kas skar enerģētikas sektora ieguldītāju aizsardzību no starptautisko ieguldījumu tiesību aspekta. Vietējā tirgus aizsardzību un vietējo energoresursu izmantošanu ietekmē arī brīva kapitāla kustība, kas var būt pamats uzņemošās valsts prettiesiskai rīcībai. Praksē tieši sabiedrības interese attiecībā uz pieeju noteiktiem energoresursiem, kas dažādos veidos var formāli piešķirt uzņemošajai valstij lielu rīcības brīvību, var aizskart ieguldītāja starptautiskajos līgumos noteiktās tiesības un privilēģijas.

Tāpat līdz šim Latvijā nav padziļināti analizēti jautājumi, kas skar ārvalstu ieguldītāja aizsardzību pret uzņemošās valsts veiktu tiešu vai netiešu īpašuma atņemšanu (ekspropriāciju). Latvijā trūkst izvērstu pētījumu par ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībām, kā arī par starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības jautājumiem, izņemot atsevišķus un šaurus jautājumus, kas vairāk ir procesuāla rakstura.

Zinātniskā grāda pretendenta I. Meimera darbu recenzē  Latvijas Universitātes profesors Dr. iur. Jānis Lazdiņš, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Dr. iur. Jānis Grasis un Viļņas Universitātes docents Ph.D. Karolis Gudas.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2021. gada 5. novembrī plkst. 13.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē ZOOM platformā.

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2021. gada 2. novembrim, rakstot uz e-pastu agnese.steinberga@lu.lv