Tieslietu padome konceptuāli atbalsta to, ka Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts paredz tiesu varas amatpersonu atlīdzības pieaugumu un ir balstīts uz valsts varas atzaru līdzsvara un hierarhijas principu, savstarpēji izlīdzinot konstitucionālo orgānu amatpersonu atalgojumu un tuvinot publiskā sektora atlīdzību privātajam sektoram.

Taču Tieslietu padome secina, ka likumprojektā piedāvātajā tiesnešu atlīdzības modelī joprojām nav iespējams pārliecināties par tā atbilstību tiesnešu neatkarības principam, proti, nav iespējams pārbaudīt, vai piedāvātais regulējums atbilst Satversmes tiesas spriedumos norādītajiem tiesnešu amata atlīdzības kritērijiem, vai ir ņemts vērā tiesneša statuss un amata atšķirība no citiem amatiem, kā arī likumā tiesnesim noteiktās prasības un ierobežojumi, tostarp tiesneša neatkarības garantēšana caur finansiālo drošību un piemaksu nepieļaujamība.

Tieslietu padome norāda, ka nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem noteikts koeficients rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim un vai noteiktās mēnešalgas ar koeficientu 3,2 un 10% izdienas piemaksas sistēma Latvijas apstākļos būtu atbilstoša rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statusam un garantētu tiesneša finansiālo drošību šā brīža ekonomiskajos un sociālajos apstākļos.

Tieslietu padomei nav izprotama nedz skaitliskā, nedz sistēmiskā pieeja koeficientu noteikšanā arī visu līmeņu tiesu tiesnešu starpā. Likumprojektā ietvertie koeficienti paredz būtiskas atšķirības tiesnešu atlīdzības apmērā. Tieslietu padome norāda, ka regulējums par izdienas piemaksu iekļaušanu mēnešalgā būtu vienādojams visu instanču tiesu tiesnešiem un būtu mazināmas un līdzsvarojamas atšķirības tiesnešu atlīdzības apmērā.

Tieslietu padome vērš uzmanību, ka arī likumprojektā piedāvātā prokuroru atlīdzības noteikšana un koeficientu sistēma nesniedz pamatojumu tam, ka tā būtu atbilstoša prokuroru statusam un garantētu viņu finansiālo drošību. Tieslietu padome iepriekš ir aicinājusi palielināt atšķirību starp tiesnešu un prokuroru atlīdzību, un tas ir ietverts likumprojektā. Taču šai atšķirībai ir jābūt skaidrai un pamatotai.

Likumdevējam ir tiesības nepiekrist tiesu varas viedoklim, tomēr tas ir jāuzklausa un pret to jāizturas ar cieņu un patiesu izpratni, kā arī savs lēmums jāpamato, un tā pieņemšanā jāievēro labas likumdošanas princips, tostarp izvērtējot normatīvā regulējuma atbilstību Satversmei.

• Tieslietu padomes lēmums par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”