Arī no pamatlietas izdalītajā kriminālprocesā (Nr. 13501000121) Andreja Zabecka apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu šā gada 23. decembrī rakstveida procesā ir pieņemts spriedums, ar kuru Andrejs Zabeckis atzīts par nevainīgu un attaisnots, kā arī izlemti citi rezolutīvās daļas jautājumi.

Īss atskats lietas iztiesāšanā

Saskaņā ar pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu noziedzīgās darbības saistībā ar likvidētās AS „Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC) finanšu līdzekļu izkrāpšanu un izkrāpto līdzekļu turpmāko legalizēšanu izdarītas laika periodā no 1999. gada jūnija līdz 2003. gada 24. septembrim.

2003. gada 1. septembrī uzsākts kriminālprocess Nr. 3870001003.          

2007. gada 2. oktobrī kriminālprocess 60 sējumos 20 personu apsūdzībā saņemts Rīgas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā izskatīšanai pēc būtības.

2013. gada 11. septembrī pirmās instances tiesa kriminālprocesu pret vienu personu izbeidza saistībā ar personas nāvi.

2015. gada 15. maijā pasludināts Rīgas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru pilnībā attaisnotas piecas personas. Pilns spriedums pieejams 2015. gada 28. oktobrī. To pārsūdzēja gan valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzētie un aizstāvji. Kriminālprocess apelācijas instances tiesai nodots 132 sējumos.

2018. gada 20. jūnijā pasludināts Rīgas apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesas spriedums, ar kuru pilnībā attaisnotas vēl četras personas. Pilns spriedums pieejams 2019. gada 4. jūlijā. To pārsūdzēja gan valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzētie un aizstāvji.

2020. gada 30. oktobrī Senāts pieņēma lēmumu, ar kuru Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 20. jūnija spriedums atcelts daļā par deviņu personu atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu, par kriminālprocesa izbeigšanu pret vienu personu par noziedzīgi iegūtas mantas – finanšu līdzekļu – konfiscēšanu un procesuālo izdevumu piedziņu. Kriminālprocess 154 sējumos atceltajās daļās nosūtīts jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.

2020. gada 3. novembrī kriminālprocess saņemts apelācijas instances tiesā. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar tiesas sēdes priekšsēdētāju tiesnesi Ainu Nicmani, tiesnesēm Ivetu Brimerbergu un Daigu Kalniņu uzsāka lietas izskatīšanu mutvārdu procesā 2021. gada 1. martā. 2021. gada 11. maijā izdalīts kriminālprocess Nr. 13501000121 Andreja Zabecka apsūdzībā.

2021. gada 12. jūlijā krimināllietā Nr. 3870001003 pasludināts apelācijas instances tiesas spriedums, ar kuru par nevainīgiem atzīti un attaisnoti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, izbeigts kriminālprocess daļā pret Māri Pauderu uz reabilitējoša pamata un izlemti citi rezolutīvās daļas jautājumi. Pilns spriedums ir pieejams 2021. gada 23. decembrī.

Par iztiesāšanas laikā konstatēto

Tā kā krimināllieta apelācijas instances tiesā tika iztiesāta atkārtoti, tiesas kolēģija vērtēja apsūdzētajiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas ietverti pirmās instances tiesas sniegtajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, ievērojot 2013. gada 22. maijā sagatavoto prokurora uzturēto apsūdzību apsūdzētajiem, Senāta 2020. gada 30. oktobra lēmumā norādīto un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018. gada 20. jūnija spriedumu negrozītajā daļā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. un 127. pantu kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, tas ir, personas vainīgums/nevainīgums, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, šo apstākļu pamatošanai izmanto pierādījumus.

Krimināllikums paredz, ka sodāma ir tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kuram ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Lai atzītu, ka persona izdarīja inkriminēto noziedzīgu nodarījumu, ir jākonstatē pilnīga atbilstība starp noziedzīgā nodarījuma faktiskajām pazīmēm, kuras tiek atspoguļotas apsūdzībā (noziedzīgā nodarījuma aprakstā), un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Ja kaut vai pēc vienas pazīmes šādu sakritību nav iespējams konstatēt, jāatzīst, ka personas darbībā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva, ko arī konstatēja apelācijas instances tiesa, atkārtoti iztiesājot krimināllietu, pamatojot spriedumos savus secinājumus ar materiālo un procesuālo tiesību normām un lietā iegūtajiem pierādījumiem.

Pirmās instances tiesas konstatētais krāpšanas rezultātā iegūto līdzekļu mantiskā zaudējuma aprēķins nav pamatots ar likumu un saistībā ar krāpšanu izklāstītajiem apstākļiem, kā arī vērtētajiem pierādījumiem.

Pirmās instances tiesa ar pienācīgu rūpību nevērtēja apsūdzētajiem valsts apsūdzības uzturētāja inkriminētājās apsūdzībās norādītos apstākļus, inkriminēto Krimināllikuma pantu redakcijas un vairākkārt veiktos grozījumus, kā arī speciāla likuma (saistībā ar legalizāciju) normas un to grozījumus. Kā arī pirmās instances tiesa neievēroja Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas prasības, sniedzot noziedzīga nodarījuma aprakstu.

Tātad pirmās instances tiesa neievēroja Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527. panta nosacījumus, tādēļ apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu, kā arī daļā par mantas aresta atstāšanu/atcelšanu, noziedzīgā kārtā iegūtu finanšu līdzekļu piedziņu, procesuālo izdevumu piedziņu un atceltajā daļā taisīja jaunu spriedumu.

Apelācijas instances tiesa, izskatot krimināllietu Nr. 3870001003, konstatēja, ka apsūdzētajiem Andrejam Ēķim, Jurģim Liepniekam, Guntaram Spundem, Jānim Lozem, Harijam Krongornam, Jānim Svārpstonam, Jānim Zipam, Uldim Kokinam inkriminētajās darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās puses, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punktu taisīja apsūdzētos attaisnojošu spriedumu, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu, atzīstot, ka izdarītajos nodarījumos nav paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Detalizēti motīvi ir norādīti pilnajā spriedumā.

Kā arī apelācijas instances tiesa, izskatot rakstveida procesā izdalīto kriminālprocesu Nr. 13501000121, konstatēja, ka apsūdzētajam Andrejam Zabeckim inkriminētajās darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās puses, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punktu taisīja Andreju Zabecki attaisnojošu spriedumu. Detalizēti motīvi ir norādīti spriedumā.

Apelācijas instances tiesas spriedumi ir pārsūdzami kasācijas kārtībā.

Satversmes 92. pantā noteikts, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesas sastāvs saka paldies valsts apsūdzības uzturētājam, aizstāvjiem un citām procesā iesaistītajām personām saistībā ar kriminālprocesa ātru un efektīvu izskatīšanu, atkārtoti iztiesājot krimināllietu apelācijas instances tiesā.