Stratēģijas izstrādē pirmo reizi tika iesaistīta visa komanda, t.sk. kopā no jauna noteiktas iestādes pamatvērtības: Atbildīgums. Sadarbība. Attīstība. Jaunā stratēģija ir spēkā un praktiski ieviesta darbībā no 1. janvāra.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis: “Kopā ar komandu definētā vīzija paredz, ka Valsts kontroles revīzijas sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības labklājībai un sekmē valsts ilgtspējīgu attīstību. Kā mūsu stratēģisko mērķi izvirzījām – lietderīga, godprātīga un tiesiska publiskā sektora darbība sabiedrības interesēs. Tādēļ turpmāko četru gadu laikā Valsts kontrole palielinās lietderības jeb snieguma revīziju īpatsvaru, lai vērtētu, vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un efektīvi, ar pēc iespējas mazākiem līdzekļiem nodrošinot pēc iespējas lielāku labumu sabiedrībai.”

Jāmin, ka Valsts kontrole jau iepriekšējā darbības stratēģijā paredzēja novirzīt vairāk resursu atbilstības un lietderības revīzijām, taču pārsvars bija atbilstības revīzijām, kas vērtē likumību. Savukārt turpmāk mērķis ir novirzīt līdzvērtīgus resursus lietderības un atbilstības revīzijām, tā palielinot Valsts kontroles devumu sabiedrībai.

R. Irklis norāda, ka būtisks Valsts kontroles darbības mērķis ir paaugstināt revīziju ietekmi. “Aizvadītā gada nogalē esam uzsākuši intensīvāku sadarbību ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), veltot specifiskas sēdes tieši ieteikumu ieviešanas gaitai noteiktos resoros. Tas ir efektīvi, tā ir sistēmiska pieeja, jo kompetentie pārstāvji no attiecīgā resora skaidro situāciju kontekstā ar progresu ieteikumu ieviešanā. Taču ilgtermiņā revīziju ietekmi plānojam stiprināt ar stratēģisku un kompleksu pieeju, t.sk. vairāk iesaistot dažādas sabiedrības grupas – ekspertus, NVO, sabiedriski aktīvas iedzīvotāju grupas u.c. Tas paredz arī izglītojošu un izpratni veicinošu darbu par revīziju ietekmi, t.sk. pastiprinātu ieteikumu ieviešanas komunikāciju.”   

Valsts kontrolei ir dažādi rīki un metodes, kā uzraudzīt, vai revīzijas laikā sniegtie ieteikumi ieviesti. Galvenokārt tas ir ar revidējamām vienībām saskaņots grafiks un termiņi. Valsts kontroles vietnē ir arī publiska ieteikumu platforma, kur redzami visi sniegtie un ieviestie ieteikumi, kā arī – kas nav ieviesti noteiktajā laikā. Revidējamām vienībām ir pienākums informēt Valsts kontroli par ieteikumu ieviešanas gaitu. Valsts kontrole regulāri tiekas ar SPIRK, lai pārrunātu revīzijās konstatēto, t.sk. ieteikumus un to ieviešanas progresu.

Jaunā stratēģija ietver četrus darbības virzienus.

Pirmais darbības virziens paredz veicināt lietderīgu rīcību ar publiskajiem līdzekļiem, sniedzot pēc iespējas lielākus ieguvumus sabiedrībai. Sasniedzamie rezultāti:

• lietderības jautājumos sabalansēta efektivitātes, ekonomiskuma un produktivitātes vērtēšana;
• revīzijās sniegts salīdzinājums ar citām valstīm un vērtēta starptautiski noteiktu mērķu sasniegšanas pakāpe;
• 30% revidējamo jomu stratēģiskā novērtējuma procesā diskusijās iesaistīti attiecīgo nozaru eksperti un sadarbības partneri.

Otrais darbības virziens paredz stiprināt sabiedrības uzticību publiskajam sektoram, sniedzot ieguldījumu valstiskā godaprāta nodrošināšanā. Piemēram, nepieciešamības gadījumā veikt ātras un fokusētas atbilstības revīzijas. Tāpat tas paredz attīstīt zaudējumu piedziņas praksi un stiprināt sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm.

R. Irklis: “Kopumā revīzijām ir ieteikumu raksturs – pēc šāda mehānisma augstākās revīzijas iestādes strādā visā pasaulē. Latvijā viens no salīdzinoši jauniem instrumentiem ir zaudējumu piedziņa – proti, ja revīzijā konstatēts, ka revidējamā vienībā pieļauta nelikumīga rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu, kā rezultātā radīti zaudējumi, Valsts kontroles padome var pieņemt lēmumu par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu.”

Trešais darbības virziens paredz palielināt Valsts kontroles darba ietekmi sabiedrības labā. Sasniedzamie rezultāti šajā virzienā paredz nodrošināt ikgadējas informatīvās aktivitātes par katras revīzijas rezultātiem un vismaz 10 revīziju darbā balstītas mācības un pieredzes apmaiņas aktivitātes. Tāpat paredzēts, ka vismaz 50% atbilstības, apvienotajās (atbilstības/lietderības) un lietderības revīzijās ir iesaistītas sabiedriski aktīvās organizācijas un iedzīvotāji. Paredzēts stiprināt arī Valsts kontroles starptautisko sadarbību, t.sk. ik gadu iesaistīties vismaz divu starptautisku organizāciju pārvaldībā, audita struktūrās vai komitejās.

Ceturtais darbības virziens paredz nodrošināt efektīvu Valsts kontroles darbību un veicināt darbinieku profesionālo izaugsmi un motivāciju jaunu iespēju un izaicinājumu apstākļos. Šī virziena sasniedzamie rezultāti paredz īstenot 11 attīstības projektus (IT, ilgtspējas un zaļie pasākumi), panākt, ka personāla mainības koeficients nepārsniedz 13%, kā arī ik gadu nodrošināt vismaz 20 konsultatīvā atbalsta pasākumus un sniegt informāciju, sadarbojoties ar citām augstākajām revīzijas iestādēm.

Vispārīga informācija

• Valsts kontroles darbības stratēģija 2022.–2025. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti Valsts kontroles stratēģiskie mērķi, prioritātes un plānotie rezultāti turpmākajiem četriem gadiem.
• Stratēģijas kopsavilkums