Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs pagājušo gadu raksturo kā komplicētu ne tikai risināmo lietu, bet arī darba organizēšanas kontekstā, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus. A. Krasnogolovs skaidro: "Ja skatās pēdējo 3 gadu griezumā, tad bāriņtiesā ierosināto lietu un pieņemto lēmumu skaits 2021. gadā būtiski nepalielinājās. Diemžēl nevaram pilnībā izslēgt, ka pandēmijas apstākļi apgrūtinājuši ieraudzīt reālo vardarbības seju. Iespējams, ka par vardarbību mazāk ziņots, jo tai patīk klusēšana un noslēgtība, un šajā laikā epidemioloģisko ierobežojumu dēļ bija jāpārvar dažādi šķēršļi ģimeņu pilnvērtīgai apsekošanai. Arī novadu reforma nav bijusi saudzīga pret mums, jo vairāki kolēģi nolēma turpināt savas darba gaitas citu pašvaldību bāriņtiesās. No vienas puses, varam sevi paslavēt, ka esam profesionāļu kalve citām bāriņtiesām, tomēr domāju, ka darbinieku trūkums sociālajā sfērā tuvākajā nākotnē vispār būs viens no nozares lielajiem izaicinājumiem."

2021. gada nogalē stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, pamešanu novārtā nosakot kā ceturto starp pārējiem: fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības veidiem. Vardarbības saasināšanās ģimenēs atspoguļojās Rīgas bāriņtiesas darbā. Lai gan parasti pagaidu aizsardzības pieprasījumu sniedz vecāks, pērn Rīgas bāriņtiesa iesniedza 2 pieteikumus bērna interesēs tiesai - vienā gadījumā, lai nodrošinātu aizsardzību pret fizisku, otrā - pret seksuālu vardarbību. Tāpat arvien spilgtāk izgaismojās pusaudžu problēmas, jo pieauga alkohola, narkotiku lietošanas, pašnāvības mēģinājumu, klaiņošanas un noziedzīgu nodarījumu skaits pusaudžu vidū. Vecāki nereti nebija pievērsuši uzmanību pusaudzim problēmu sākumposmā, nebija meklējuši atbalstu un palīdzību, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis. Tā rezultātā tīņi devušies prom no mājām, nonākuši krīzes centros. Rīgas bāriņtiesas speciālisti norāda, ka vairāki šādi gadījumi bijuši tik ielaisti, ka bija jāpārtrauc vecākiem aizgādības tiesības un pusaudzim jādodas uz sociālās aprūpes iestādi. Visi šie gadījumi liecina par pastāvošajām problēmām vecāku bērnu aprūpes spējās un izpratnē par bērnu vajadzībām dažādos vecumposmos.

Salīdzinoši ar pēdējiem gadiem, pērn samazinājies to vecāku skaits, kuriem Rīgas bāriņtiesa pārtraukusi aizgādības tiesības - tās bija 225 personas. No tām 36 personām šīs tiesības tika pārtrauktas, jo tika konstatēta vai bija pamatotas aizdomas par vecāku vardarbību pret bērnu vai bērniem. Tikai nedaudz vairāk kā 1/3 daļai no kopējā personu skaita ar pārtrauktajām aizgādības tiesībām tās tika arī atjaunotas. Tas nozīmē, ka pārējie vecāki nebija novērsuši apstākļus, kuru dēļ aizgādības tiesības tika pārtrauktas. Uzskatāma ir tendence, ka palielinās to personu skaits, kurām jau iepriekš (ne tikai 2021. gadā) pārtrauktas tā paša vai cita bērna aizgādības tiesības. Rīgas bāriņtiesa novērojusi, ka pēdējos gados realitāte kļuvusi sarežģītāka, un tiem, kuriem dzīve līdz tam bijusi salīdzinoši sakārtota, problēmas atgriezās un atkārtojās vēl smagāk, kā arī redzeslokā parādījās jaunas ģimenes, kuras līdz šim nevarēja ierindot bāriņtiesas klientu vidū. Pērn pārtrauktās aizgādības tiesības vienam vai abiem vecākiem ietekmēja 253 bērnus Rīgā.

Aizgādības tiesības netiek pārtrauktas uzreiz pēc kādas sūdzības vai iesnieguma saņemšanas. Tas iespējams tikai pēc bāriņtiesas situācijas izpētes un tad, ja pastāv objektīvs pamats Civillikuma 203. pantā noteiktajam. Ja vecāki nav novērsuši bērna interesēm un tiesībām nelabvēlīgos apstākļus (riskus) un/ vai vecāki nav sadarbojušies ar sociālo dienestu, tad bāriņtiesa var lemt arī par aizgādības tiesību neatjaunošanu. Bāriņtiesa var lemt arī par prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību pilnīgu atņemšanu, ja vecāki nav novērsuši apstākļus, kuru dēļ aizgādības tiesības tika pārtrauktas un vairs netika atjaunotas, kā arī gadījumos, ja vecākam jau ir ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības pār citiem bērniem. Pērn 162 personām šādi ar tiesas spriedumu tika atņemtas aizgādības tiesības, un tas ietekmēja 185 bērnus. Tāpat kā iepriekšējos gados, visvairāk bērnu, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības ar tiesas spriedumu, bija 4-12 gadu vecumā.

Kopumā Rīgas bāriņtiesa pieņēma lēmumus par 1632 bērnu ārpusģimenes aprūpes nepieciešamību. Tāpat kā iepriekšējos gados lielākā daļa no viņiem mita pie aizbildņiem, un nemainīga palikusi tendence, ka par aizbildņiem visvairāk bijuši bērnu vecvecāki, tad radinieki un vismazāk aizbildņu statusā bijušās citas personas. Audžuģimenes uzņēma 298 bērnus, bet sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs uzturējās 176 bērni.

2021. gadā galvaspilsētā 12 ģimenes piepulcējās audžuģimeņu statusu ieguvušajām - kopumā sasniedzot 95 skaitu gada noslēgumā. Neskatoties uz pamudinājumiem, Rīgā nepalielinājās specializēto audžuģimeņu skaits. Iespējams, pandēmija arī ietekmējusi iedzīvotāju interesi kļūt par viesģimenēm, jo pēdējos 3 gados izteikti samazinājies to skaits - pērn tādas Rīgā bija tikai sešas.

55 Rīgas pašvaldības bērni pagājušogad tika adoptēti, no kuriem 9 - uz ārvalstīm, un šādi kopējie adoptēto Rīgas bērnu rādītāji bijuši līdzīgi arī iepriekš. Jāsaka, ka audžuģimenes ir arī tās, no kurām visvairāk adoptē bērnus. Tas saistīts gan ar audžuģimenēs nonākušo bērnu vecumu, gan pašu audžuģimeņu izteikto vēlmi adoptēt savus audžubērnus. Rīgas bāriņtiesa savā darbā vislielākās problēmas tikt adoptētiem saskata pusaudžiem un audžuģimenēs dzīvojošiem bērniem ar ievērojamām veselības problēmām, jo normatīvie akti aizliedz bērnu adoptēšanu uz ārvalstīm no audžuģimenēm, ja vien adoptētājs nav bērna radinieks. Latvijā ar šādu bērnu adopciju nesokas labi, savukārt pēc 18 gadu sasniegšanas formāli šiem jauniešiem vairs nav ģimenes atbalsta, bet sevis uzturēšanas iespējas un attiecīgi dzīves kvalitāte - ierobežotas.