Kā sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, vidēji gadā par sēšanos pie stūres alkohola reibumā tiek sodītas 2000 personas. Aptuveni 65 procentos no šiem gadījumiem autovadītāju reibums pārsniedz 2,0 promiles.

Apakškomisija sēdē vērtēja ministrijas priekšlikumu kriminalizēt braukšanu dzērumā, sākot no 2,0 promilēm, kas kriminālsodam vidēji gadā pakļautu aptuveni 1300 personas.

“Risku ceļu satiksmes drošībai rada ikviena reibuma pakāpe, un sēsties šādā stāvoklī pie stūres ir bezatbildīgi un nepieļaujami. Apakškomisijas deputāti rosina robežu starp administratīvo sodu un kriminālsodu noteikt, sākot no 1,5 promilēm,” pauž apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Šobrīd atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Deputāti rosināja atbildīgo ministriju pirms likumprojektu izskatīšanas Juridiskajā komisijā vērtēt jautājumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanai nepieciešamajām pārbaudēm, kā arī soda izpildei nepieciešamo finansējumu.