Tiesībsarga ieskatā PMLP šā brīža sasniedzamība, atvērtība un pamata pakalpojumu pieejamība, piemēram, personu apliecinošu dokumentu izdošana, raisa ne vien bažas par labas pārvaldības principa pienācīgu neievērošanu, bet norāda uz sistēmiskiem trūkumiem iestādes darba organizēšanā, kas grauj valsts pārvaldes autoritāti kopumā.

Publiskajā mediju vidē ir norādīta informācija, ka grūtības PMLP ar pakalpojumu sniegšanu klientiem ir vismaz jau kopš 2021. gada vasaras. Tiesībsargs ar izpratni attiecas pret PMLP priekšnieces Mairas Rozes publiski norādītajiem šīs situācijas cēloņiem un atzinīgi novērtē plānotos pasākumus PMLP darba uzlabošanai. Tomēr šī brīža situācija ir nepieļaujama un bez kavēšanās ir jālabo.

Pirmkārt, PMLP nespēja kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumu pieejamību, atvērtību un sasniedzamību, var ietekmēt ikviena cilvēka pamattiesības.

Otrkārt, likumā noteikts, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Nav pieļaujama tāda situācija, kurā valsts neefektīvas rīcības dēļ uz 01.01.2023. būs izveidojusies situācija, ka visiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, nebūs bijusi iespēja noformēt un saņemt personas apliecību (eID karti). Ja valsts no cilvēka pieprasa likumpaklausīgu rīcību, tad likumam ir jābūt izpildāmam. Ja iedzīvotājs nevar izpildīt tam uzlikto pienākumu valsts iestādes rīcības dēļ, cilvēks pie tā nav vainojams.

Treškārt, PMLP darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kas ietver tiesības uz atbilstošu darba slodzi, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

Neapšaubāmi esošo situāciju ir papildus ietekmējušas gan Covid-19 pandēmijas sekas, kā rezultātā ir izveidojies jau neapmainīto un neizsniegto personu apliecinošo dokumentu uzkrājums, gan Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma. Vienlaikus uzmanība vēršama uz PMLP pienākumiem migrācijas jomā, piemēram, ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību noformēšanu Ukraiņas pilsoņiem, kas bēg no kara Ukrainā.

Tiesībsargs norāda, ka par PMLP nespēju efektīvi un pietiekamā kvalitātē pildīt noteiktās funkcijas vienlīdz ir atbildīga pārraugošā Iekšlietu ministrija, kuras rīcība neatbilst labas pārvaldības principam.