Izskatāmajā lietā valsts SIA „Autotransporta direkcija” izsludināja atklātu konkursu, kas paredzēja slēgt iepirkuma līgumu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem uz 10 gadiem. Pieteicējas – AS „Nordeka”, SIA „Tukuma auto”, SIA „DOBELES AUTOBUSU PARKS”, AS „CATA”, SIA „VTU Valmiera”, SIA „Jelgavas autobusu parks”, SIA „Jēkabpils autobusu parks”, SIA „Daugavpils autobusu parks”, AS „Talsu autotransports” un SIA „Sabiedriskais autobuss” – apstrīdēja iepirkuma nolikuma normas. Pieteicējas norādīja, ka iepirkuma nolikums un iepirkuma līguma projekts neparedz atbilstīgu kompensēšanas mehānismu, jo piedāvājumā pieteicējām ir jāspēj prognozēt piedāvātā pakalpojuma cenu nākamajiem 10 gadiem, taču iepirkuma līgums neparedz pilnvērtīgu pakalpojuma cenas pārskatīšanas kārtību tad, ja mainās izmaksas, kas šo cenu ietekmē. Iepirkumu uzraudzības birojs pieteicēju iebildumus noraidīja.

Senāts lēmumā atsaucas uz Eiropas Savienības normām (Regula Nr. 1370/2007), kas noteic valsts pienākumu nodrošināt tādu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu, kas būtu vērsta uz kvalitatīvākā pakalpojuma saņemšanu, šā mērķa sasniegšanai sniedzot transporta pakalpojumu sniedzējiem atbilstošu finansiālo atbalstu.

Senāta ieskatā, no tiesiskā regulējuma varētu secināt, ka valstij nav pienākuma segt pilnīgi visas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksas neatkarīgi no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju darbības efektivitātes. Tomēr, kā norāda Senāts, var piekrist pieteicējām, ka šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt ne to, kādas 10 gadu perspektīvā būs energoresursu (degvielas) cenas, ne to, kādas būs vidējās algas attiecīgajā nozarē un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pastāvot kompensācijas shēmai, kurā tikai ar vairāku gadu atstarpi pastāv iespēja atbilstoši pārrēķināt cenas, turklāt tikai daļai izmaksu, pat pie efektīvas saimnieciskās darbības var pastāvēt risks, ka nepietiekami precīzu prognožu dēļ izmaksu palielināšanās varētu radīt zaudējumus uzņēmējam. Savukārt līguma izpildes gaitā radušās grūtības var nākties novērst, samazinot pakalpojuma pieejamību vai kvalitāti.

Līdz ar to Senātam radās šaubas, vai izskatāmajā gadījumā pasūtītājas garantētais cenu pārskatīšanas mehānisms nodrošina pietiekamu un regulas Nr. 1370/2007 mērķim atbilstošu kompensācijas mehānismu.

Senāta lēmums. Lieta SKA-253/2022 (A420300719).