30. Jūnijs 2022 10:16
Jaunumi
Vai nākotnē prokuroru un tiesnesi varētu aizstāt mākslīgais intelekts?

Vai digitālā transformācija un mākslīgā intelekta ienākšana tiesu varas institūcijās ir nepieciešama, iespējama un, ja jā, tad kādas funkcijas varētu uzticēt mākslīgajam intelektam un kādas pilnīgi noteikti var veikt tikai cilvēks – prokurors, tiesnesis.

Digitalizācija ir kļuvusi par neatņemamu tiesu varas institūciju darba sastāvdaļu. To veicinājusi gan e-lietas ieviešana, gan Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, kad, līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī tiesu varas institūciju darbā par ikdienu kļuva gan attālinātais darbs, gan lietu izskatīšana tiešsaistes režīmā.

E-tiesiskums nav skatāms tikai viena digitalizācijas procesa ietvaros. Tas ir visaptverošs virziens, kurā mērķtiecīgi dodas tiesu varas institūcijas. Jau šobrīd projekta “E-lietas programmas – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide” ietvaros tiek veidots kopīgs E-lietas portāls, kurā nodrošinās tiesvedības datu pieejamību sabiedrībai un tiesvedībā iesaistītajām iestādēm. Projekta programmas ietvaros tiek strādāts pie Tiesu informācijas sistēmas (TIS) pilnveidošanas, E-lietas koplietošanas komponenšu platformas izstrādes, kā arī Prokuratūras informācijas sistēmas (ProIS) attīstības, Valsts probācijas dienesta Probācijas lietu uzskaites sistēmas (PLUS) un Ieslodzījumu vietu pārvaldes Ieslodzīto informācijas sistēmas pilnveidošanas. Turpinās darbs pie izmeklēšanas iestāžu pievienošanas e-lietu platformai.

E-tiesiskums ir arī attālinātā darba modeļa ieviešana tiesu varas institūciju darbā – gan izmeklēšanas procesā, gan kriminālvajāšanā, gan, visbeidzot, tiesvedībā.

Kopumā e-tiesiskuma galvenie ieguvumi ir ātrums un kvalitāte, kā arī mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana, tāpat digitalizācija paver daudz ērtākas un ātrākas starptautiskās sadarbības iespējas nākotnē. Tomēr katras procedūras digitalizācijai ir blakusefekti – tiesu varas izaicinājums ir e-pratība gan tiesu varas iekšienē, gan sabiedrībā kopumā. Tāpat jāturpina novērst nepilnības tehniskajos risinājumos ērtākai digitālo risinājumu ieviešanai un izmantošanai.

Par to 1. jūlijā festivālā “LAMPA” Prokuratūras organizētās diskusijas “E-tiesiskums. Notiek augšupielāde!” laikā viedokļos dalīsies eksperti.

Diskusijas klausītāji varēs iepazīties ar labajiem un ne tik veiksmīgajiem piemēriem no policijas, prokuratūras, tiesas un advokatūras pieredzes darbā e-vidē. Tāpat, saprotot, ka e-procesu veiksmīgu adaptāciju ietekmē dažādi faktori, viens no diskusijas laikā apskatāmajiem tematiem būs tiesu varas sistēmā nodarbināto vecuma un e-pratības mijiedarbība ar veiksmīgu e-procesu ieviešanu.

E-risinājumu ieviešana un adaptācija institūcijās ir monētas viena puse, savukārt otrā pusē ir sabiedrība, tāpēc neizbēgami rodas jautājums – vai sabiedrība ir gatava e-tieslietām? Sarunas dalībnieki pārspriedīs, vai sabiedrības digitālās prasmes un pieejamās tehnoloģiskās iespējas ir pietiekamas, lai veiksmīgi īstenotu e-tiesiskuma modeli, un kādi ir sarežģījumi, kas jau šobrīd identificēti sadarbībai ar sabiedrību e-vidē, kas tos rosina un kur rast risinājumu.

Diskusiju “E-tiesiskums! Notiek augšupielāde!” vadīs Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums, diskusijā piedalīsies Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Andris Aleksejevs, Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere un zvērināts advokāts, uzņēmējs Dāvis Volksons.

Diskusijas “E-tiesiskums! Notiek augšupielāde!” dalībnieki klausītājus gaidīs 1. jūlijā plkst. 16.30 “Temīdas teltī”, lai divu stundu garā sarunā, iesaistot skatītājus, diskutētu par e-vides izaicinājumiem.

 “Temīdas teltī” tiesu vara aicina uz sarunām par tiesiskumu. Tajā šogad būs īpaši daudzveidīga programma ne vien no aptvertā tematu loka, bet arī pasākumu formātu ziņā – viedokļu duelis, diskusijas, grāmatas prezentācija, bērnu rīta improvizācijas teātris, viktorīna un kopīga filmu skatīšanās.

Astoņu pasākumu norisē ir iesaistītas visas tiesu varas institūcijas, bet organizatoru pienākumus ir uzņēmušies: Augstākā tiesa, Prokuratūra, Zvērinātu advokātu padome, Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Rīgas apgabaltiesa, Administratīvo tiesnešu biedrība, Tiesnešu biedrība, Zvērinātu notāru padome un “Jurista Vārds”.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 274 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties