Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa pēc Senāta Civillietu departamenta ierosinājuma ir pārskatījusi vēsturiskos materiālus atzīšanas prasības jautājumos un piedāvā iepazīties ar tiesu praksi un teorētiskām atziņām šajā jautājumā līdz 1940. gadam.
Tiesu prakses apkopojums ietver 53 hronoloģiski izkārtotus Latvijas Senāta nolēmumu izvilkumus par atzīšanas prasību laikā no 1919. gada līdz 1940. gadam un papildus pievienotus trīs agrāku laiku tiesu nolēmumus.
Pārskatīta arī vēsturiskā doktrīna un pievienoti tiesību zinātnieku komentāri par atzīšanas prasības iekļaušanu tiesvedībā pēc 1889. gada tiesu reformas Baltijā un šo atziņu pārmantojumu starpkaru Latvijas Senāta praksē. Pieejami izvilkumi no latviešu valodā publicētajiem materiāliem (V. Bukovska, L. Kantora un V. Langes darbiem, kā arī atziņas pie Civilprocesa (no)likuma 3. panta 1932. un 1939. gada izdevumiem, kurus sastādījis senators F. Konradi) un norādes par svešvalodās pieejamo doktrīnu (A. Gasmana un A. Nolkena, V. Gordona, D.Grima, I. Tjutrjumova, prof. E.M. Borharda raksti). Daudzi no šiem materiāliem ir pieejami e‑formā Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā (LNDB/ Periodika), Augstākās tiesas internetvietnē (at.gov.lv/ Tiesu prakse/ Vēsturiskā judikatūra līdz 1940. gadam) un citās internetvietnēs.
Apkopojumu aizsāk Civilprocesa nolikuma 1801. panta sākotnējā un 3. panta 1932. un 1938. gada redakcija. Sagatavots arī materiālo un procesuālo tiesību atslēgvārdu rādītājs ar attiecīgiem nolēmumiem, kuros tie ir izmantoti. Ievietots arī tekstā izmantoto saīsinājumu atšifrējums, kā arī dažu svešvārdu tulkojums.
Apkopojums “Atzīšanas prasība. Starpkaru Senāta prakse un komentāri” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.