18. Jūlijs 2022 13:51
Jaunumi
EDAK paziņojums 02/2022 par personas datu nosūtīšanu uz Krievijas Federāciju

Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2022. gada 12. jūlijā pieņemtais paziņojums (oriģinālvalodā pieejams šeit).

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas Federācija (Krievija) atrodas de facto karā pret Ukrainu, un 2022. gada 16. martā tā tika izslēgta no Eiropas Padomes. Tāpēc Krievija vairs nav līgumslēdzēja puse Eiropas Padomes ietvaros noslēgtajām konvencijām un protokoliem, kurās dalība atvērta tikai tās dalībvalstīm. Krievija arī pārtrauks būt par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Augsto līgumslēdzēja pusi no 2022. gada 16. septembra.

Lai gan Eiropas Padomes Ministru komiteja 2022. gada 23. martā pieņemtajā lēmumā norādīja, ka Krievija arī turpmāk būs līgumslēdzēja puse Eiropas Padomes ietvaros noslēgtajām konvencijām un protokoliem, kuriem tā ir paudusi piekrišanu uzņemties saistības un kuriem var pievienoties trešās valstis, piemēram, 108. konvencija, vēl ir jānosaka kārtība, kādā Krievija piedalās šajos instrumentos. [1] Šādas izmaiņas varētu būtiski ietekmēt datu subjektu aizsardzības līmeni.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) atgādina, ka personas datu nosūtīšana uz trešo valsti, ja Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Datu regulas 45. pantu, ir iespējama tikai tad, ja pārzinis vai apstrādātājs ir sniedzis atbilstošas garantijas, un ar nosacījumu, ka datu subjektiem ir pieejamas īstenojamas tiesības un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi (Datu regulas 46. pants). Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Datu regulas 45. panta 3. punktu vai nav paredzētas atbilstošas garantijas saskaņā ar Datu regulas 46. pantu, personas datu nosūtīšana vai vairākkārtēja nosūtīšana uz trešo valsti īpašos apstākļos notiek tikai saskaņā ar vienu no Datu regulas 49. pantā izklāstītajiem nosacījumiem (“atkāpes konkrētās situācijās”)[2].

Krievija negūst labumu no Eiropas Komisijas atzinuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Datu regulas 45. pantu. Tāpēc personas datu nosūtīšana uz Krieviju ir jāveic, izmantojot kādu citu no Datu regulas V nodaļā paredzētajiem nosūtīšanas instrumentiem. Ņemot to vērā, EDAK norāda, ka gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti Krievijai, datu eksportētājiem saskaņā ar Datu regulu būtu jāizvērtē un jānosaka nosūtīšanas tiesiskais pamats un izmantojamais instruments starp tiem, kas paredzēti Datu regulas V nodaļā (piemēram, līguma standartklauzulas vai saistoši uzņēmuma noteikumi), lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzības pasākumu piemērošanu.

Turklāt EDAK atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Schrems II[3] un saskaņā ar EDAK ieteikumiem par papildu pasākumiem,[4] datu eksportētājiem būtu jānovērtē, vai attiecīgās nosūtīšanas kontekstā Krievijā spēkā esošie tiesību akti un/vai prakse (jo īpaši attiecībā uz Krievijas publisko iestāžu piekļuvi personas datiem, jo īpaši krimināltiesiskos un valsts drošības nolūkos) var ietekmēt identificētajos nosūtīšanas instrumentos paredzēto atbilstošo aizsardzības pasākumu efektivitāti. Šādā gadījumā datu nosūtītājiem būtu jāidentificē un jāpieņem papildu pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka datu subjektiem tiek nodrošināts aizsardzības līmenis, kas būtībā ir līdzvērtīgs tam, ko garantē EEZ[5]. Ja šāds novērtējums ļauj secināt, ka atbilstība netiek nodrošināta (vai vairs nav nodrošināta) un ka nav iespējams noteikt tādus papildu pasākumus, kas atbilstību nodrošinātu, datu nosūtītājiem ir jāaptur datu nosūtīšana.

Vairākām EEZ dalībvalstīm ir ciešas ekonomiskās un vēsturiskās saites ar Krieviju, tāpēc starp šīm valstīm un Krieviju notiek bieža personas datu apmaiņa. Dažas valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes jau izskata datu nosūtīšanas uz Krieviju likumību, tostarp saistībā ar notiekošām izmeklēšanām. Uzraudzības iestādes turpinās uzraudzīt izmaiņas tiesību aktos un citas būtiskas norises Krievijā, kas varētu ietekmēt datu nosūtīšanu. Tās izskatīs lietas, kas saistītas ar datu nosūtīšanu uz Krieviju, ņemot vērā pieaugošo ietekmi uz datu subjektu tiesībām un brīvībām, kas var rasties šādu datu apstrādes darbību rezultātā, un vajadzības gadījumā koordinēs darbu EDAK ietvaros.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas vārdā -

priekšsēdētāja Andrea Jelinek

 

[1] Saskaņā ar Rezolūciju CM/Res(2022)3 par Krievijas dalības pārtraukšanas juridiskajām un finansiālajām sekām Eiropas Padomē, kārtību, kādā Krievija piedalās šajos instrumentos, nosaka atsevišķi katram no tiem Ministru komiteja vai, attiecīgā gadījumā, Dalībvalstis.

[2] Sk. Pamatnostādnes 2/2018 par atkāpēm no 49. panta saskaņā ar Regulu 2016/679, pieejamas tīmekļa vietnē https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/guidelines/guidelines-22018-derogations-article-49-under-regulation_en.

[3] EST 2020. gada16. jūlija spriedums lietā Facebook Ireland un Schrems, C-311/18, ECLI:EU:C:2020:559.

[4] EDAK Ieteikumi Nr. 01/2020 par pasākumiem, kas papildina nosūtīšanas rīkus, lai nodrošinātu atbilstību ES personas datu aizsardzības līmenim, galīgā redakcija, kas pieņemta 2021. gada 18. jūnijā https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/recommendations/recommendations-012020-measures-supplement-transfer_en.

[5] Eiropas Ekonomikas zonā, kas saīsināta kā EEZ, ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un trīs Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija); izņemot Šveici).

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties