4. un 11. novembrī prokuratūrā norisinājās semināru cikls "Koruptīvie noziedzīgie nodarījumi – Krimināllikuma 316., 320. un 323. pants". Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Māra Lejas vadītajā seminārā varēja piedalīties kā klātienes, tā attālinātā formātā. Kopumā semināru ciklu noklausījās vairāk nekā 110 dalībnieku no prokuratūras, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējā drošības biroja, Rīgas pilsētas tiesas un rajonu tiesām, kā arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.
Semināru cikla galvenais mērķis bija sniegt semināra dalībniekiem padziļinātas zināšanas par Krimināllikuma 316., 320. un 323. panta piemērošanu.
Seminārā tika skatīti konkrēto tematu raksturojošie problēmjautājumi, ilustrējot tos ar prakses piemēriem. Aplūkojot valsts amatpersonas jēdzienu, semināra dalībnieki izvērtēja šī speciālā subjekta pazīmes, proti, ar ko atšķiras valsts amatpersonas jēdziens Krimināllikumā un likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā valsts amatpersonas pazīme ir konkretizējama, apsūdzībā aprakstot faktiskos apstākļus, kādi pierādījumi nepieciešami, lai pierādītu valsts amatpersonas statusu u.c. Tāpat tika aplūkoti specifiskāki jautājumi, piemēram, vai par valsts amatpersonu var atzīt personu, ja, pieņemot viņu darbā, nav ievēroti dienesta pienākumu noformēšanas noteikumi, u.c.
Semināra dalībnieki apskatīja jautājumus, kas skar kukuļa veidus un kukuļa norobežošanu no dāvanas. Īpaša uzmanība tika veltīta nemantisko labumu tēmai un tam, vai par kukuļa priekšmetu var būt politiski amati. Tāpat tika aplūkoti specifiski jautājumi, piemēram, vai par kukuļa priekšmetu var būt kas tāds, ko valsts amatpersona var iegūt bez maksas citā veidā.
Atsevišķi tika iztirzāta katra no kukuļošanas formām (pieprasīšana, izspiešana, pieņemšana, došana, piedāvāšana, apsolīšana), to savstarpēja norobežošana, kā šīs kukuļošanas formas ir aprakstāmas apsūdzībā, cik konkrētai ir jābūt darbībai (bezdarbībai), par kuru kukulis pieprasīts, piedāvāts, dots vai pieņemts. Šīs tēmas kontekstā semināra dalībnieki iedziļinājās arī jautājumā par to, kurā brīdī kukuļa piedāvājums ir pabeigts, ja tas adresātam izteikts, nosūtot attiecīgu paziņojumu e-pastā.
Semināra laikā tā dalībniekiem jautājumi tika uzdoti arī interaktīvā veidā, tādējādi ļaujot gan semināra vadītājam, gan tā dalībniekiem gūt priekšstatu par to, kāds ir auditorijas vairākuma viedoklis.
Ņemot vērā, ka 4. un 11. novembrī notikušajā seminārā ir pagūts aplūkot tikai daļu no aktuālajiem jautājumiem, nākamajā gadā ir plānots semināra turpinājums.
Semināru organizēja Tiesu administrācija sadarbībā ar Latvijas Republikas prokuratūru ESF projekta “Justīcija attīstībai” (Nr. 3.4.1.0/16/I/001) ietvaros.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.