Otrdien Parlaments pieņēma direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šī tiesību akta priekšlikums pirmoreiz tika iesniegts pirms desmit gadiem. Direktīva nosaka, ka uzņēmumu valdes locekļu iecelšanas procedūrai jābūt pārredzamai. Līdz 2026. gada jūnijam ES uzņēmumiem būs jāpanāk viens no šiem mērķiem: vai nu 40 % no direktoriem bez izpildpilnvarām, vai 33 % no visiem direktoriem jābūt sievietēm, kuras pagaidām šajos amatos nav pietiekami pārstāvētas.

Valdes locekļu atlases procedūras arī turpmāk balstīsies uz kandidātu nopelniem, taču šīm procedūrām vajadzēs būt pārredzamām. Biržā kotētiem uzņēmumiem reizi gadā būs jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm par dzimumu pārstāvību savā valdē. Ja direktīvas mērķi nebūs sasniegti, uzņēmumam būs jānorāda, kā to plānots izdarīt. Šī informācija tiks publicēta arī uzņēmuma tīmekļvietnē viegli piekļūstamā veidā.

Direktīva neattieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā mazāk nekā 250 darbinieku.

Sankcijas

Dalībvalstīm būs jāievieš efektīvi, preventīvi un samērīgi sodi, piemēram, naudas sodi, ko piemēros uzņēmumiem, kuri nenodrošinās atklātu un pārredzamu valdes iecelšanas procedūru norisi. Ja uzņēmums pārkāps direktīvas principus, tiesa varēs uzņēmuma valdi anulēt.

Līdzziņotāju citāti

Ziņotāja Evelīna Rēgnere (S&D, Austrija) sacīja: “Šīs direktīvas pieņemšana desmit gadus pēc tās ierosināšanas ir nozīmīgs solis ceļā uz dzimumu līdztiesību. Mēs beidzot dosim sievietēm reālu iespēju ieņemt vadošus amatus korporācijās un uzlabosim korporatīvo pārvaldību. Sievietes ir novatoriskas, gudras, spēcīgas un spēj ļoti daudz. Viens no galvenajiem iemesliem, kas kavējis sieviešu nokļūšanu vadošos amatos, ir neformālie vīriešu tīkli, bet tagad šis šķērslis ir likvidēts. Turpmāk atlases procesos profesionālajai kompetencei būs lielāka nozīme nekā jebkad agrāk, tāpat arī pārredzamībai”.

Ziņotāja Lara Voltersa (S&D, Nīderlande) piebilda: “Desmit gadus, kamēr šī direktīva putēja uz rakstāmgalda, valdes sēžu zāles bija pārsvarā vīriešu teritorijas. Taču dalībvalstīs, kur tika ieviestas saistošas ​​kvotas, amatos tika iecelts ievērojami vairāk sieviešu. Pateicoties šim likumam, šīs dalībvalstis vairs nebūs izņēmums, un dzimumu līdzsvars biržā kotēto uzņēmumu valdēs kļūs par normu visā ES”.

Turpmākie soļi

Tagad, kad Parlaments un Padome saskaņoto direktīvas tekstu ir formāli apstiprinājuši, direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm noteikumi būs jāīsteno divu gadu laikā.

Vispārēja informācija

Direktīvas priekšlikumu Eiropas Komisija pirmo reizi iesniedza 2012. gadā, un Eiropas Parlaments 2013. gadā pieņēma sarunu nostāju. Gandrīz desmit gadus šis dokuments Padomē bija bloķēts, līdz 2022. gada martā ES valstu nodarbinātības un sociālo lietu ministriem izdevās vienoties par nostāju. Parlamenta un Padomes sarunu vedēji panāca vienošanos jūnijā.

2021. gadā tikai 30,6 % valdes locekļu ES lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos ir sievietes, tomēr šis rādītājs dalībvalstīs ievērojami atšķiras: visaugstākais rādītājs ir Francijā (45,3 %) un zemākais — Kiprā (8,5 %). Situācija Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa — 22,2 %. Neraugoties uz to, ka sieviešu pārstāvībai uzņēmumu valdēs ir tendence palielināties, 2022. gadā Eiropas Savienībā joprojām mazāk nekā vienam no desmit lielākajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem valdes priekšsēdētāja vai izpilddirektora amatā bija sieviete