Konkordāta starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu noslēgšanas un spēkā stāšanās simtgadi, un tā nozīmi uzsvēra Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma un apustuliskais nuncijs Latvijā arhibīskaps Petars Rajičs, kurš teica: "Konkordāta noslēgšana bija apliecinājums Latvijas kā neatkarīgas, suverēnas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai starp brīvajām pasaules tautām."

Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris uzsvēra, ka, runājot par Latvijas valsts un baznīcu attiecībām, it īpaši starpkaru parlamentārisma periodā, Latvija izcēlās visas Eiropas mērogā ar savu patieso ekumenismu. Gan Satversmes sapulces, gan visu pirmo četru Saeimu laikā tika plaši pārstāvēti teologi un praktizējoši garīdznieki no visām tradicionālajām konfesijām, tostarp rabīni no jūdaisma reliģijas.

Diskusijā piedalījās arī Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta pasniedzējs pr. Lic. theol. Mihails Volohovs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes tiesību teorijas un vēstures katedras docents Dr. iur. Jānis Pleps, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dr. hist. Inese Runce un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihiatrijas katedras docents Dr. med. Artūrs Utināns.

Pievēršot uzmanību Konkordāta simtgadei, izdots žurnāla "Jurista Vārds" īpašais laidiens veltīts valsts un baznīcas attiecībām no juridiskā skatpunkta. Šo izdevumu kopā ar Latvijas Nacionālās Bibliotēkas dāvinājumu Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla nodos Vatikāna Apustuliskās Bibliotēkas arhivāram un bibliotekāram arhibīskapam Angelo Vincenzo Zani.

Konkordāts bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līgumiem, ko 1922. gada 30. maijā noslēdza Latvijas Republikas valdība, tādejādi nostiprinot Latvijas ienākšanu starptautiskajā sabiedrībā. Tas bija paraugs citiem konkordātiem ne vien Eiropā, bet arī citos kontinentos

Svētais Krēsls nekad nav atzinis Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā un nemitīgi ir atbalstījis Latvijas tautu neatkarības atgūšanas centienos.