Senāts piekrita tiesas secinājumam, ka Rīgas domes 2015. gada 9. ūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. apakšpunkta piemērošanā izšķiroši ir, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā. Konkrētajā gadījumā tiesa saimniecisko darbību nebija konstatējusi. Tālab Senāts nepievērsās teorētiskam jautājumam, vai gadījumā, ja sabiedriskā labuma organizācija, kurai patapināts dzīvokļa īpašums, veiktu saimniecisko darbību, tā ietilptu minētās tiesību normas tvērumā.

Senāts atzina, ka dzīvokļa īpašumam vienlaikus nevar piešķirt arī Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 4.17. apakšpunktā noteiktos nodokļa atvieglojumus. Norma piemērojama vienīgi gadījumos, kad nekustamais īpašums ir nodots ekskluzīvā sabiedriskā labuma organizācijas lietošanā, kas izslēdz citu personu dzīvošanu tajā. Tikai tādā veidā tiek sasniegts normas mērķis – atvieglot nodokļu slogu atbilstīgajām nodokļu maksātāju kategorijām. Tā kā konkrētajā gadījumā tiesa noskaidroja, ka dzīvokļa īpašumā dzīvo citas personas un tās tur ir deklarētas, un sabiedriskā labuma organizācijai īpašums nav nodots atsevišķā lietošanā, tad atvieglojumu piemērošanai nav pamata.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-167/2022 (A420272318)