Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju MK uzdeva Iekšlietu ministrijai sagatavot grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, kas paredzētu repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā un apguvusi valsts valodu A2 līmenī, tad repatriantam ir iespēja saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāpat ir paredzēts noteikt pārejas periodu pēc kura beigām pārtraukt materiālā pabalsta piešķiršanu repatriantiem, kā arī pārtraukt Repatriācijas likuma darbību.

Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot Latvijā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.

Ja Likuma darbības sākuma posmā repatriācijas plūsmas bija vienmērīgāk sadalītas starp Austrumu un Rietumu valstu virzieniem, tad no 2010. gada 85% gadījumu repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem, Krievijas pilsoņu īpatsvaram 12 gadu griezumā sasniedzot vidēji 62% (Baltkrievija – 5%, Ukraina – 18%).

 2022. gadā Krievijas pilsoņu īpatsvars sasniedzis jau 81% no kopējā piešķirto repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statusu skaita. Pieteikumu skaits īpaši pieauga brīdī, kad Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā tika apdraudēta Krievijas ekonomiskā un starptautiskā stabilitāte. 2022. gadā saņemti jau 430 pieteikumi no Krievijas pilsoņiem, bet repatrianta vai repatrianta ģimenes locekļa statuss piešķirts 220 Krievijas pilsoņiem.

Vienlaikus PMLP, izskatot repatriācijas pieteikumus, konstatējusi citu, tikpat satraucošu tendenci - lielu viltoto dokumentu īpatsvaru. Pēdējo gadu laikā veiktas aptuveni 217 pārbaudes uz aizdomu pamata par to, ka dokuments ir viltots, uzsākti vismaz 80 kriminālprocesi, anulētas vai atteiktas vismaz 200 uzturēšanās atļaujas.

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka šobrīd spēkā esošā repatriācijas kārtība būtu pārskatāma un Repatriācijas likuma darbība pārtraucama, jo faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst Likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Pašreizējos apstākļos personām tiek piešķirts repatrianta statuss, segti pārcelšanās izdevumi un izmaksāti normatīvajos aktos noteiktie ikmēneša pabalsti, bet faktiski lielākā daļa no šīm personām Latvijā neuzturas, bet pēc pabalstu saņemšanas turpina dzīvot savā izcelsmes valstī vai dodas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti darba meklējumos.