Tieslietu padomes 2023. gada darba prioritātes paredz, pirmkārt, veicināt tiesu kā konstitucionāla orgāna fiskālo neatkarību un stiprināt Tieslietu padomes statusu un funkcijas. Pārņemt tiesu administrēšanas funkcijas no izpildvaras un atbilstoši attīstīt Tieslietu padomes administratīvo kapacitāti. Otrkārt, izstrādāt konkurētspējīgu tiesu darbinieku atlīdzības modeli, kā arī vienotu tiesu darbinieku vērtēšanas metodiku un tai piesaistītu atlīdzības sistēmu. Treškārt, stiprināt tiesu darba efektivitāti, optimizējot tiesu sistēmas iekšējos resursus.

Tieslietu padomes sēdē Tiesu administrācija ziņoja arī par “lietu svēršanas” modeļa ieviešanas gaitu un pilotprojekta rezultātiem. Tiesu administrācija turpinās darbu pie “lietu svēršanas” modeļa pilnveides, kā arī sagatavos izvērtējumu par nepieciešamajiem resursiem modeļa integrācijai Tiesu informācijas sistēmā.

Tāpat Tieslietu padome pieņēma zināšanai Tiesu administrācijas iesniegto rīcības plānu e-lietas darbības uzlabošanai. Tiesu administrācijas direktors Andris Munda norādīja, ka katrā Latvijas tiesā tiks apmācīts kāds no tiesas darbiniekiem, lai sniegtu atbalstu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas rīku lietošanā.

Tieslietu padome pieņēma zināšanai Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupas izstrādāto ziņojumu par tiesneša palīga institūta turpmāko attīstību. Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupas ieskatā nepieciešams atjaunot tiesneša palīga kvalifikācijas prasību – augstākā izglītība tiesību zinātnē, un uz tiesneša palīga profesiju ir jāattiecina jurista profesijas standarts, vienlaikus veicot izmaiņas amata aprakstā. Tāpat būtu reformēja tiesneša palīga ikgadējā novērtēšanas sistēma, liekot uzsvaru uz darbinieka juridisko kvalifikāciju. Darba grupas ieskatā būtu izstrādājami grozījumi likumā “Par tiesu varu”, samazinot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātiem nepieciešamo darba pieredzi tiesneša palīga vai tiesas priekšsēdētāja palīga amatā no pieciem uz trīs gadiem.