Lietu skaits Senātā samazinās, un tā ir laba zīme, tostarp ka judikatūra nostiprinās un slodze mazinās, – Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 27. janvārī rezumēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Turklāt kasācijas instancei nebūtu jāvelta tik daudz laika ar kasāciju nesaistītiem jautājumiem, kā tas ir tagad.
Priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz Senāta īpašo lomu: “Uz mums skatās. No mums sagaida. Pamatoti, jo Senāts – tas ir justīcijas flagmanis, kas formulē tiesību normu piemērošanas vadlīnijas visaugstākajā līmenī. Senatora amats, protams, ir liels gods, taču tas nav primāri. Tas pirmām kārtām nozīmē atbildību. Tādēļ jāturpina uzlabot Senāta darbu – gan kvalitāti, gan efektivitāti.”
Senāta kā kasācijas instances tiesas primārais uzdevums ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana valstī. Kā aizvadītā gada “atslēgas” darbu šajā jomā priekšsēdētājs novērtēja Senāta spriedumu vadlīniju izstrādāšanu, noformulējot, kādiem satura ziņā jābūt Senāta spriedumiem. Tajos Senātam kā kasācijas tiesai primāri ir jāidentificē un jāatbild tiesību jautājumi, kuri izriet no kasācijas sūdzībām.
“Tas ir svarīgs sasniegums. Tiklīdz esam skaidri noformulējuši sava darba pamatprincipus, tālāk ir pamats prasīt, lai kasācijas sūdzības atbilstu tiem. Tagad turpināsim darbu pie kasācijas sūdzību vadlīnijām, kas var būtiski efektivizēt mūsu darbu,” sacīja A.Strupišs. Kasācijas sūdzību vadlīniju izstrādāšana būs šī gada prioritāte.
Par Senāta darba efektivitāti runājot, Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka ir svarīgi saprast optimālo senatora slodzi. “Ir skaidrs, ka 100–120 lietas uz senatoru gadā, kā tas bija 2016. gadā, kasācijai ir daudz par daudz, pašreizējie 70–75, kuri sadalās aptuveni 25% kasācijas un 75% rīcības sēžu lēmumi, šķiet, tuvojas optimālajai slodzei,” sacīja priekšsēdētājs. Augstākā tiesa atkārtoti aktualizēs jautājumu par likumos noteikto senatoru dalību dažādās komisijās un kolēģijās, kas nav saistītas ar tiesnešu pašpārvaldi, kā arī Augstākajai tiesai deleģēto pienākumu operatīvo darbību sankcionēšanā. Šie papildpienākumi ne tikai palielina senatoru slodzi, bet ir apšaubāmi, vai tie vispār deleģējami augstākajai tiesu instancei.
Kā šīgada darba virzienus Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirzīja arī Senāta departamentu plašāku un mērķtiecīgāku komunikāciju ar zemāku instanču tiesām, senatoru piedalīšanos tiesnešu apmācībā, kā arī komunikācijas par tiesu lietām pilnveidošanu un skolu jaunatni izglītojošus pasākumus.
Plēnums 27. janvārī izvērtēja Augstākās tiesas darbu 2022. gadā. Struktūrvienību darbu analizēja to vadītāji – Senāta departamentu priekšsēdētāji, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītājas. Pārskatu sniedza Disciplinārtiesas priekšsēdētāja. Plēnumu uzrunāja ģenerālprokurors un tieslietu ministre.
Par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu vēl arī:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.