Izskatāmajā lietā Senātam bija izvērtējams jautājums kā norobežot Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirams, kurā brīdī, gadījumos, kad, izvairoties no nodokļu nomaksas, tiek slēgti fiktīvi darījumi, uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu.

Senāts motivētajā lēmumā norāda, ka fiktīvu priekšnodokļa darījumu noslēgšana notiek, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai samazinātu par reāli notikušajiem darījumiem valsts budžetā maksājamo PVN summu. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko darbību veicošā nodokļu maksātāja rīcībā esošie naudas līdzekļi fiktīvajā darījumā norādītajā PVN apmērā tiek paturēti sev un valsts budžetā netiek iemaksāti. Tādējādi secināms, ka finanšu līdzekļi – fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi – ir iegūti prettiesiski un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Senāta ieskatā apgabaltiesa pamatoti atzinusi par pierādītu, ka naudas līdzekļi, kas iegūti izvairoties no nodokļu nomaksas, no apsūdzētās kontrolē esošo uzņēmumu kontiem tika pārskaitīti uz fiktīvu darījumu pamata kā naudas līdzekļi, kas tiek pārvietoti uz legāla darījuma pamata. Tādējādi, veicot naudas pārskaitījumus, tika maskēta un slēpta šo līdzekļu noziedzīgā izcelsme, mainot naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību, lai nevarētu tos identificēt. Tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā veica minēto finanšu līdzekļu legalizēšanu, novirzot šos līdzekļus uz reāli nestrādājošu jeb fiktīvu uzņēmumu banku kontiem, slēpjot šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un piederību zem fiktīviem darījumiem, mainot to atrašanās vietu un izņemot tos skaidrā naudā.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 12. maija spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākuma, viltošanu mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem nosacīti. Cietušā Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācija apmierināta, piedzenot no apsūdzētās valsts labā 1 010 620,85 eiro.

Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skatīja paplašinātā tiesnešu sastāvā. Lieta mutvārdu procesā paplašinātā tiesnešu sastāvā tika skatīta, jo tai ir īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.

Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710).