“Aizvadīto gadu esam pavadījuši, skaudri apzinoties tiesiskuma nozīmi demokrātisko vērtību nodrošināšanā. Krievijas iebrukums Ukrainā un karadarbība, kura vēl aizvien turpinās, ir bijusi visu mūsu uzmanības centrā,” uzrunājot ziņojuma lasītājus, saka ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Valsts drošības dienests 2022. gada 15. martā uzsāka kriminālprocesu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocesa ietvaros tiek iegūti pierādījumi par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem un starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ģenerālprokuratūra veic šī kriminālprocesa izmeklēšanas uzraudzību.

Aizvadītā gada maijā Hāgā kopā ar pārējām iesaistītajām pusēm ģenerālprokurors parakstīja vienošanos par Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas izdarīti Ukrainā. Līdz ar Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā, Latvijā iegūtos pierādījumus varēs izmantot visas apvienotajā izmeklēšanas grupā iesaistītās puses, nodrošinot efektīvu un operatīvu informācijas un pierādījumu apmaiņu.

Kā uzsver ģenerālprokurors, tad no prokuratūras darbības pārvaldības aspekta aizvadītais gads prokuratūrai ir bijis nozīmīgs, jo bija pirmais gads, kad prokuratūra uzsāka īstenot Prokuratūras darbības stratēģijā laika periodam no 2022. gada līdz 2027. gadam noteiktos mērķus. “Esam daudz paveikuši, lai tiktu īstenoti stratēģijā noteiktie mērķi un sasniedzamie rezultāti un lai tiktu īstenota mūsu vīzija par prokuratūru kā neatkarīgu, profesionālu, efektīvu un mūsdienīgu tiesu varas institūciju, kura kalpo sabiedrībai,” norāda Juris Stukāns.

Saeimā iesniegtais ziņojums satur plašu informāciju par prokuratūras stratēģijā noteikto prioritāšu izpildi 2022. gadā. Tāpat ziņojumā iespējams iepazīties ar prokuratūras galvenajiem statistiskajiem rādītājiem krimināltiesiskajā jomā valstī kopumā, Ģenerālprokuratūras struktūrvienību, tiesu apgabalu prokuratūru un to darbības teritorijā ietilpstošo rajona līmeņa prokuratūru un Administratīvā direktora dienesta darbības pārskatiem.

2022. gadā prokuratūra turpināja vērtēt un uzraudzīt, cik efektīvi prokurors izmanto savas tiesības pabeigt kriminālprocesu prokuratūrā, ja tas ir iespējams un krimināltiesiskie un kriminālprocesuālie apstākļi to pieļauj. Tā rezultātā 2022. gadā turpināja pieaugt prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaits, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. 2022. gada laikā tas sasniedzis 48,4 % no kopumā prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaita (salīdzinājumam 2021. gadā – 32 %, 2020. gadā – 17,9 %). Ieguvums kriminālprocesu pabeigšanai prokuratūrā, nenododot krimināllietu tiesai, ir būtiski ietaupīti prokuratūras un tiesas resursi, tādējādi nodrošinot, ka vairāk laika tiek veltīts tādu kriminālprocesu uzraudzībai, kriminālvajāšanai un iztiesāšanai, kas objektīvi prasa laikietilpīgāku intelektuālo ieguldījumu. “Šī mērķa sasniegšanā jāpateicas arī izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem, kuri kvalitatīvi veic visas nepieciešamās darbības, lai kriminālprocess tiktu pabeigts pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk,” norāda ģenerālprokurors.

Viens no svarīgākajiem sasniedzamajiem rādītājiem izmeklēšanas uzraudzības jomā ir uzraugošā prokurora iesaiste izmeklēšanas kvalitātes nodrošināšanā tādos kriminālprocesos, kas tiek veikti par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Lai koncentrētu resursus sarežģītu kriminālprocesu veikšanai, vienkāršākos kriminālprocesos izmeklēšanai būtu jānotiek pēc iespējas standartizētā veidā. 2021. gadā prokuratūrā tika izstrādātas vadlīnijas atsevišķu kriminālprocesu pabeigšanai vienkāršotā veidā, uzsvaru liekot uz kriminālprocesu pabeigšanu, ja tas iespējams, 48 stundu laikā no tā uzsākšanas brīža, kas 2022. gadā ir veiksmīgi tikušas piemērotas.

Ievērojot nepieciešamību valstiskā līmenī nodrošināt noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu apkarošanu, īpaša uzmanība arī 2022. gadā tika pievērsta tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas kvalitātei un efektivitātei, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un valsts amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tieši pēdējo divu gadu laikā būtisks palielinājums sasniegts tādu svarīgu rādītāju izpildē kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un procesi par noziedzīgi iegūtu mantu. Naudas izteiksmē 2022. gadā par noziedzīgi iegūtu mantu atzīti ~50 miljoni eiro.

Kā norāda ģenerālprokurors, tad nozīmīgas izmaiņas aizvadītajā gadā notikušas arī prokuratūras Administratīvā direktora dienestā – prokuratūras struktūrvienībā, kas nodrošina prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību. “Ir panākti vairāki būtiski uzlabojumi, lai prokuratūras atbalsta funkcijas tiktu veiktas pēc iespējas efektīvāk. Administratīvā direktora dienests ir īstenojis virkni būtisku pasākumu prokuratūras pamatfunkciju īstenošanas atbalstam.” saka J. Stukāns.

“Aizvadītajā gadā paveiktais nebūtu iespējams bez kolēģu nesavtīga darba un sadarbības partneru atbalsta. Vēlos pateikt paldies visiem sadarbības partneriem un tiesībaizsardzības iestādēm. Un īpašu paldies vēlos pateikt visiem prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem par paveikto, lai īstenotu mūsu kopējo misiju – nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses,” uzsver Juris Stukāns.