Apstrīdētās normas

Imigrācijas likumā pārejas noteikumu 58. punkts iekļauts ar 2022. gada 9. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 24. septembrī, un noteic: “Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā līdz 2023. gada 1. septembrim iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiek izsniegta, ja izpildās kāds no šā likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem.”

Ar minētajiem grozījumiem no Imigrācijas likuma citstarp izslēgts 24. panta pirmās daļas 8. punkts, kas paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Augstāka juridiska spēka norma

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”

Satversmes 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 4. protokola 4. pants: “Kolektīva ārvalstnieku izraidīšana ir aizliegta.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Galijas Venlandes (Galiya Venland), Marijas Zeltiņas (Maria Zeltynya), Tatjanas Plotņikovas (Tatiana Plotnikova), Raisas Šaiduļļinas (Raisa Shaidullina), Jevgēnija Goļandina (Evgenii Goliandin), Tamāras Udoļecas (Tamara Udolets), Gaļinas Savinas (Galina Savina), Jeļenas Muradovas (Elena Muradova), Aleksandra Ščerbakova (Alexander Shcherbakov) un Tatjanas Venkovas (Tatiana Venkova)  pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar apstrīdēto normu no 2023. gada 1. septembra viņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās zaudēs spēku. Savukārt, lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pieteikuma iesniedzējiem līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās normas mērķis ir atņemt konkrētai ārvalstnieku grupai, pie kuras pieder Pieteikuma iesniedzēji, tiesības uzturēties Latvijā. Pieteikuma iesniedzēji esot nostādīti nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu. Turklāt, atņemot valsts piešķirto pastāvīgās uzturēšanās statusu, tiekot aizskartas viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 96. pantam, kā arī Konvencijas 4.protokola 4.pantam.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2023. gada 10. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

• Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 8. augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

• Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Saistītā lieta: 2023-07-0106