Senāta Administratīvo lietu departaments 14. martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu.
Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai papildus aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu. Dienests atzina, ka starp pieteicēju un atsevišķām komercsabiedrībām noformētie darījumi par būvniecības pakalpojumu sniegšanu nav faktiski notikuši, līdz ar to pieteicējas norādītie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nav pamatoti. Dienesta ieskatā darījumi noformēti ar mērķi samazināt pieteicējas nodokļu maksājumus budžetā.
Senātam kasācijas tiesvedībā bija izvērtējams jautājums, vai apstākļos, kad līgumi par remontdarbu veikšanu noslēgti ar fiktīvām komercsabiedrībām un nav ticamu darījumu dokumentu, ieguldījumu apmēru nekustamajā īpašumā var pierādīt ar tāmēm, kurās norādītās izmaksas pēc speciālistu novērtējuma vidēji atbilst reālām izmaksām Latvijas tirgū.
Senāts atzina par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesas novērtējums ieguldījumu apmēra pamatošanai neatbilst likuma „Par iedzīvotāju un ienākuma nodokli” 11.9 panta 5.1 daļā noteiktajam, un tas varēja ietekmēt lietas rezultātu.
Senāts spriedumā atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norāda, ka personai objektīvi nav iespējams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu ieguldījumu veikšanu. Vienlaikus ir konstatēti tādi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par ieguldījumu patieso apmēru, proti, lietā ir konstatēts, ka personas, kuras sniedza pakalpojumus pieteicējai, neveica godprātīgu komercdarbību jeb darbojās kā fiktīvi komersanti savās reģistrācijas valstīs, kā arī citu pazīmju dēļ, kas parastā gadījumā var liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, norēķini tikai skaidrā naudā, lai gan darījumi ir ar juridiskajām personām. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas savukārt rada iespēju sniegt pakalpojumus un pārdot preces par cenām, kas ir zemākas nekā tirgus cenas. Tas ir pamats apšaubīt, ka arī konkrētajā gadījumā tirgus cenas atspoguļo pieteicējas patiesos ieguldījumus nekustamajā īpašumā un attiecīgi to, ka būtu pieļaujams ieguldījumu apmēru noteikt pēc būvinženieru atzinumiem un viedokļiem kā pierādījumiem.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa spriedumā nav ietverts vispusīgs un pilnīgs lietas apstākļu un pierādījumu novērtējums. Līdz ar to apgabaltiesas spriedums ir atceļams daļā, kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta neatzītajiem pieteicējas ieguldījumiem īpašumā.
Lieta Nr. SKA-200/2023 (A420287719)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.