Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 29.martā, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, kā arī uzlabot dzīvnieku izsekojamību.
Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu. Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu ievietos tīmekļvietnēs, būs jānorāda regulējumā noteiktā informācija par dzīvnieku, tostarp mikroshēmas numurs un šķirnes dzīvniekam – šķirni apliecinoša dokumenta izdevējs.
Tāpat iecerēts noteikt pienākumu mājdzīvnieka īpašniekam, kurš mērķtiecīgi pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus, iziet apmācību mājdzīvnieku labturības jomā. Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būs jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būs personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā un studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.
Grozījumi paredz uzlabot arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, nosakot pašvaldību funkcijas mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Tāpat iecerēts paplašināt Valsts policijas kompetenci operatīvai rīcībai mājdzīvnieku pārvadāšanas, labturības prasību pārkāpumu gadījumos.
Likumprojekta autori Zemkopības ministrijā norāda, ka iecerētie grozījumi uzlabos mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, novērsīs nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazinās klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.
“Būtiskākais ir sabiedrības attieksmes un domāšanas maiņa pret dzīvniekiem – katram dzīvnieka īpašniekam ir jāapzinās sava atbildība gan pret dzīvnieku, par kuru viņš apņemas rūpēties, gan pret sabiedrību, kurā viņam dzīvnieks jāsocializē,” pauda komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka grozījumu izskatīšanas gaitā iesniegtie priekšlikumi tiks detalizēti izvērtēti un apspriesti darba grupas ietvaros.
Tāpat deputāti komisijas sēdē šodien sprieda par tālāku virzību 11 351 Latvijas pilsoņu kolektīvajam iesniegumam “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus”, kas paredz nepieļaut suņu turēšanu pie ķēdes kā cietsirdīgu izturēšanos pret suņiem. Zemkopības ministrijas pārstāvji deputātiem pauda, ka skatīs iniciatīvu starpinstitūciju darba grupā, paredzot iespēju iekļaut to Dzīvnieku aizsardzības likuma tvērumā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.