Apstrīdētās normas

Ar 2022. gada 22. septembra likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (turpmāk – Grozījumi) 2. pantu Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts ar 13.¹ pantu, saskaņā ar kuru lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Savukārt ar Grozījumu 3. pantu Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumi papildināti ar 22. punktu, saskaņā ar kuru šā likuma 13.¹ pants stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.

Augstāka juridiska spēka norma

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 105. panta pirmais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants: “Ievērojot še turpmāk izklāstītos noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 54. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā šā Līguma nodaļu par kapitālu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Nīderlandē reģistrēta komersanta Van Ansem Participaties B.V. (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzējs ir Nīderlandē reģistrēts komersants, kas savu uzņēmējdarbību Latvijā jau ilgstoši veic ar šeit reģistrēta komersanta starpniecību. Latvijā reģistrētais komersants nodarbojas ar  lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, un Pieteikuma iesniedzējs ir tā vienīgais dalībnieks.

Apstrīdētās normas aizskarot Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu, jo aizliedzot tam citā Eiropas Savienības dalībvalstī – Latvijā – turpināt uzņēmējdarbību, kā arī ierobežojot tā tiesības uz atbilstīgu īpašuma kompensāciju atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām. Pieteikuma iesniedzējam jau tagad esot jāpieņem lēmumi saistībā ar tā turpmāko komercdarbību, kuru grozīšana vēlāk nebūs iespējama, lai pēc iespējas samazinātu tam radušos zaudējumus un izpildītu uzņemtās saistības. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiekot aizskartas tam Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā paredzētās tiesības uz īpašumu, pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā paredzētā brīvība veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2023. gada 6. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

• Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 6. septembris.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas

• Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.