Semināra atklāšanā dalībniekus pagodināja Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu, kurā uzsvēra administratīvās justīcijas lomu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību aizsardzībā. Tāpat Valsts prezidents skaidroja, kā administratīvā procesa attīstību Eiropā ietekmēja vēstures skaudrās mācības, un vedināja semināra dalībniekus uz pārdomām par šī brīža izaicinājumiem tiesību normu piemērošanā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs semināra atklāšanas uzrunā norādīja uz tiesas būtisko nozīmi valsts varas funkciju pildīšanā, akcentējot administratīvās tiesas īpašo uzdevumu – nodrošināt efektīvu personas aizskarto tiesību aizsardzību (A. Strupiša uzruna pieejama šeit).

Seminārs notika trīs paneļdiskusijās. Semināra pirmās paneļdiskusijas moderators bija Latvijas Universitātes docents Dr. Edvīns Danovskis, un ar ziņojumiem tajā piedalījās:

• Polijas Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētājs Dr. hab. Jacek Chlebny;
• Austrijas Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētāja vietniece Dr. Anna Sporrer;
• Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Anita Kovaļevska.

Diskusijā tika aplūkoti dalībvalstu skatījumi uz iestāžu diskrecionāro varu, rīcības un novērtējuma brīvības nošķīrumu un tiesas kontroles robežām. Diskusijā atklājās dalībvalstu līdzīga izpratne par diskrecionārās varas būtību. Tomēr iezīmējās atšķirīga izpratne par diskrecionārās varas saturu – to, vai nošķirama iestādes rīcības brīvība tās šaurākā izpratnē un novērtējuma brīvība, attiecīgi iezīmējās arī atšķirības tiesas pārbaudes apjomā pār iestāžu diskrecionārās varas izmantošanu.

Diskusijā par iestāžu diskrecionārās varas izmantošanu piedalījās arī Valsts prezidents. Viņa skatījums uz administratīvo tiesu kompetenci un uzdevumiem iestāžu lēmumu pārbaudē izpelnījās plašu ārzemju kolēģu interesi.

Semināra otrā un trešā paneļdiskusija tika veltīta vienai tēmai – administratīvai klusēšanai jeb iestāžu rīcībai, noteiktajā termiņā neizlemjot personas iesniegums.

Otrās paneļdiskusijas moderatore bija Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina. Ar ziņojumiem par nacionālo iestāžu klusēšanas konceptu paneļdiskusijā piedalījās:

• Itālijas Valsts padomes departamenta priekšsēdētājs Luigi Carbone;
• Čehijas Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētāja vietniece Dr. Barbara Pořízková;
• Francijas Valsts padomes pārstāvis Yves Gounin.

Semināra trešo paneļdiskusiju moderēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Ieva Višķere, savukārt ar ziņojumiem tajā piedalījās:

• Portugāles Augstākās Administratīvās tiesas tiesnese Dr. Suzana Maria Calvo Loureiro Tavares da Silva;
• Bulgārijas Augstākās tiesas tiesnese Iskra Aleksandrova;
• Beļģijas Valsts padomes Valsts kontroliera vietnieks Eric Thibaut.

Šo paneļdiskusiju ietvaros tika akcentēts, ka iestāžu klusēšana var radīt dažādas tiesiskās sekas. Proti, iestāžu klusēšanu var uzskatīt par klusējot pieņemtu prasījuma noraidīšanu vai klusēšanu var atzīt arī par prasījuma apmierināšanu. Diskusijā atklājās, ka dalībvalstu izpratnē par iestāžu klusēšanas institūtu ir konstatējamas daudzas kopīgas iezīmes, tomēr plašākās sarunas raisījās tieši par atšķirīgo – personas tiesību aizsardzības kārtību iestādes klusēšanas gadījumā un iestādes tiesībām pieņemt atšķirīgu lēmumu no tā, kas pieņemts klusējot.

Rīgā organizētajam ACA-Europe asociācijas semināram ir nozīmīga loma Eiropas valstu augstāko administratīvo tiesu dialogā un sadarbībā. Semināra ietvaros raisītās diskusijas ir unikāls instruments un iespēja dalībvalstīm dalīties to labajā praksē un pieredzē, lai pilnveidotu un attīstītu administratīvo tiesu darbu Eiropā. Augstākā tiesa ir pagodināta par iespēju rīkot šāda mēroga semināru un gandarīta par semināra norisi un tā rezultātiem.

Semināra detalizētāks apraksts un paneļdiskusiju dalībnieku ziņojumu atspoguļojums tiks publicēts ACA-Europe mājaslapā https://aca-europe.eu/index.php/en/, kā arī Augstākās tiesas nākamajā Biļetena numurā. Tāpat atgādināms, ka ACA-Europe mājaslapā visiem interesentiem ir pieejami ar semināra norisi saistītie dokumenti – Latvijas Augstākās tiesas sagatavotā aptauja ar jautājumiem par semināra tēmu, dalībvalstu sniegtās atbildes, kā arī Augstākās tiesas sagatavotais Vispārējais ziņojums.