ES 2023. gada rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā galvenie konstatējumi

• Joprojām pastāv problēmas saistībā ar priekšstatu par tiesu iestāžu neatkarību: plašas sabiedrības Eirobarometra aptauja liecina, ka kopš 2016. gada plašas sabiedrības priekšstats par tiesu iestāžu neatkarību ir uzlabojies 15 dalībvalstīs. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu 12 dalībvalstīs priekšstats ir uzlabojies, un vienlaikus 12 dalībvalstīs tas ir pasliktinājies vai saglabājies stabils. Dažās dalībvalstīs joprojām valda priekšstats, ka neatkarības līmenis ir sevišķi zems. Vēl viena Eirobarometra aptauja uzņēmumu vidū liecina, ka priekšstats par neatkarību salīdzinājumā ar 2016. gadu 12 dalībvalstīs ir uzlabojies. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu 13 dalībvalstīs ir mazinājies uzņēmumu priekšstats par neatkarību.
• Ieskats cīņā pret korupciju: 12 dalībvalstīs kukuļdošanas lietas krimināltiesās tiek atrisinātas gada laikā, savukārt pārējās 5 dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, tiesvedība var ilgt aptuveni līdz pat 4 gadiem. 2023. gada rezultātu apkopojumā ir sniegts arī salīdzinošs pārskats par to specializēto struktūru pilnvarām un iecelšanu, kuras nodarbojas ar korupcijas novēršanu. Tajā arī sniegts pirmais pārskats par policijas un prokuratūras struktūrām, kas specializējušās cīņā pret korupciju, kā arī par to prokuratūru vadītāju iecelšanas procedūrām, kas specializējas korupcijas apkarošanā.
• Joprojām ir iespējami uzlabojumi tiesu sistēmu digitalizācijā: tikai astoņās dalībvalstīs ir procesuāli noteikumi, kas pilnībā vai galvenokārt ļauj izmantot distances saziņu un pierādījumu pieņemamību tikai digitālā formātā. 19 dalībvalstīs tas ir iespējams tikai konkrētās situācijās, piemēram, konkrētiem tiesu pakalpojumu lietotājiem (piemēram, tiesvedības pusēm), bet ne visiem (ne tiesu ekspertiem). Turklāt šā gada izdevuma konstatējumi liecina, ka tiesas un prokuratūras dalībvalstīs (izņemot divas) joprojām pilnībā neizmanto digitālās tehnoloģijas, ciktāl to pieļauj šo valstu procesuālie noteikumi.
• Atšķirīgas tiesu iestāžu pieejamības pakāpes personām, kurām draud diskriminācija, un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī personām, kas cietušas no vardarbības dzimuma dēļ un vardarbības ģimenē: 17 dalībvalstis sniedz informāciju par to personu tiesībām, kurām draud diskriminācija, un 22 dalībvalstis nodrošina vieglu fizisku piekļuvi tiesas ēkām. Turklāt deviņas dalībvalstis veica pasākumus, lai padarītu juridisko palīdzību pieejamāku vecāka gadagājuma cilvēkiem. Attiecībā uz vardarbību dzimuma dēļ un vardarbību ģimenē 12 dalībvalstīs ir ieviesti visi kartētie aizsardzības pasākumi, tostarp nodrošināta tiešsaistes piekļuve konkrētai informācijai, kas attiecas uz šo grupu, īpaša cietušo un liecinieku aizsardzība, nevalstisko organizāciju vai līdztiesības iestāžu atbalsts tiesvedības laikā vai īpaša tiesnešu apmācība. Tomēr gandrīz ceturtā daļa dalībvalstu nenodrošina tiešsaistes piekļuvi attiecīgai informācijai par dzimumu vardarbību un cietušo tiesībām.

Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova:

Rezultātu apkopojums mums ir vajadzīgs kā stabils pamats visam mūsu darbam pie tiesu sistēmām un tiesiskuma. Dalībvalstīm ir atšķirīgas sistēmas, taču šis rīks liecina, ka veselīgu tiesu sistēmu var novērtēt ar skaidriem rādītājiem. Tas palīdz mums palielināt pārskatatbildību un mācīties no mūsu pašu gūtās pieredzes un cits no cita. Tiesiskuma nodrošināšanas pamatā ir spēcīgākas un efektīvas tiesu sistēmas.

Tieslietu komisārs Didjē Reinderss:

Jau vairāk nekā desmit gadus ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir palīdzējis mums sekot līdzi jaunākajām norisēm mūsu tiesu sistēmās. 2023. gada dati liecina — lai gan daudzās jurisdikcijās tiek īstenoti centieni uzraudzīt un uzlabot tiesu sistēmu efektivitāti, joprojām ir grūti nodrošināt, ka iedzīvotāji pilnībā uzticas savām tiesību sistēmām. Tā ir satraucoša tendence, un mums ir jādara vairāk, lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu, ka visā Savienībā tiek piemēroti visaugstākie integritātes standarti. Bez iedzīvotāju uzticēšanās iestādēm mūsu demokrātijas nedzīvos.

Turpmākie pasākumi

Informācija, kas iekļauta ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, sniedz ieguldījumu uzraudzībā, kura tiek veikta Eiropas pusgada un ES ikgadējā tiesiskuma cikla ietvaros, un secinājumi tiks izmantoti Komisijas 2023. gada ziņojumā par tiesiskumu. 2023. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir vēl vairāk pilnveidots, lai risinātu vajadzību pēc papildu salīdzinošās informācijas (piemēram, jauns rādītājs par tiesnešu un prokuroru gada algām un par iestādēm, kas iesaistītas cīņā pret korupciju), kas konstatēta 2023. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas laikā. Rezultātu pārskata datus izmanto arī valsts atveseļošanas un noturības plānu uzraudzībai.

Konteksts

2013. gadā sākto ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā Komisija izmanto, lai uzraudzītu tiesu sistēmas reformas dalībvalstīs, un tas ir viens no instrumentiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā. Rezultātu apkopojumā galvenā uzmanība pievērsta trim būtiskiem efektīvas tiesu sistēmas aspektiem.

• Lietderīgums: rādītāji par tiesvedības ilgumu, lietu pabeigšanas koeficientu un neizskatīto lietu skaitu.
• Kvalitāte: rādītāji par pieejamību (piemēram, juridiskā palīdzība un tiesas nodevas), apmācību, budžetu, tiesnešu un prokuroru atalgojumu, cilvēkresursiem un digitalizāciju.
• Neatkarība: rādītāji par plašas sabiedrības un uzņēmumu priekšstatu par tiesu iestāžu neatkarību un par aizsardzības pasākumiem attiecībā uz tiesnešiem un valstu prokuratūru darbību.

Tāpat kā iepriekšējos izdevumos 2023. gada izdevumā ir sniegti dati no divām Eirobarometra aptaujām par to, kā sabiedrība un uzņēmumi uztver tiesu neatkarību katrā dalībvalstī. 

2023. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā konstatējumi ir ņemti vērā novērtējumā par konkrētām valstīm, kas veikts 2023. gada Eiropas pusgada ietvaros, kā arī dalībvalstu noturības un atveseļošanas plānu īstenošanas izvērtēšanā. 2023. gadā gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā (kurā izklāstīti stratēģiskie norādījumi, kā mazināt enerģētikas satricinājumu negatīvo ietekmi un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un palielināt ES noturību) ir atkārtoti uzsvērta saikne starp efektīvām tiesu sistēmām un ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā dalībvalstīs. Labi funkcionējošas un pilnībā neatkarīgas tiesu sistēmas pozitīvi ietekmē investīciju lēmumus un visu dalībnieku vēlmi uzsākt investīciju projektus.

Saskaņā ar programmu “Tiesiskums” 2021.–2027. gadam ES turpmākai Eiropas tiesiskuma telpas attīstībai dara pieejamus vairāk nekā 300 miljonus eiro. Tas arī palīdzēs uzlabot valstu tiesu sistēmu efektivitāti un stiprināt tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesību aizsardzību, tostarp nodrošinot faktisku tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Programma finansē pasākumus, kas ietver tiesnešu un citu praktizējošu juristu apmācību, savstarpēju mācīšanos, tiesu iestāžu sadarbību un izpratnes veicināšanu.