Likumprojektā iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā, sēdē informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.

Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Ar likumprojektu iecerēts arī stiprināt sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku, paredzot, ka nepieteiktās kreditoru prasības tiks dzēstas.

Ar grozījumiem arī iecerēts noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. Plānots, ka bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts precizēt mantojuma dalīšanas kārtību.

Lai grozījumi Civillikumā un Notariāta likumā stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.