Apsūdzētā, būdama Valsts policijas amatpersona, kuras amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, 2022. gada 20. maijā, zinot par uzbrukumu kādam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs, kā arī zinot uzbrukuma izdarītāju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā neziņoja par notikušo Valsts policijai, kā arī vēlāk neatklāja tās amatpersonām likumpārkāpumu izdarījušās personas atrašanās vietu un sniedza apzināti nepatiesu informāciju Valsts policijas amatpersonām, kuras bija ieradušās aizturēt uzbrucēju uzsākta kriminālprocesa ietvaros.

Tādējādi apsūdzētā persona neveica pasākumus, lai operatīvi tiktu atklāts likumpārkāpums, netiktu slēptas tā izdarīšanas pēdas un tiktu nodrošināta likumība un sabiedriskā kārtība. Apsūdzētā  kā valsts amatpersona ar savu bezdarbību diskreditēja Valsts policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva Valsts policijas kā iestādes reputāciju un prestižu, jo viņas bezdarbība pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos radīja personām, kuras par šo notikumu uzzināja masu saziņas līdzekļos, priekšstatu ne tikai par policijas amatpersonas, bet arī par Valsts policijas kā iestādes neprofesionalitāti, lojalitāti un nespēju reaģēt uz personu un sabiedrības drošības apdraudējumu, šādi pastiprinot sabiedrības negatīvo attieksmi pret Valsts policiju, mazinot uzticību tai un radot ievērojamu kaitējumu Valsts policijas tēlam un pārvaldības kārtībai kopumā.

Tāpat ar savu rīcību apsūdzētā apdraudēja iepriekš uzsākta kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu, radot iespēju likumpārkāpumu izdarījušai personai slēpties pašai un slēpt pierādījumus.

Apsūdzētā ar Valsts policijas priekšnieka 2022. gada 14. jūlija lēmumu atvaļināta no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs.

Turklāt Rīgas rajona tiesa šajā lietā pieņēma arī blakus lēmumu, ar kuru nolēma nosūtīt Valsts policijai materiālus jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret personu, kas šajā lietā, iespējams, ir sniegusi apzināti nepatiesas liecības.

Procesā iesaistītās personas desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Ja šāds lūgums tiek iesniegts, tiesa sagatavo pilnu spriedumu, kuru var pārsūdzēt desmit dienu laikā no tā pieejamības dienas.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.