Izskatāmajā lietā pieteicējs 2009. gadā izsolē ieguva nekustamo īpašumu, uz kuru viņa īpašumtiesības zemesgrāmatā tika koroborētas 2020. gadā. Jelgavas valstpilsētas pašvaldība 2020.gadā par šo īpašumu aprēķināja nekustamā īpašuma nodokli par laiku no 2010. gada līdz 2020. gadam.

Senātam kasācija kārtībā bija jānoskaidro, ar kuru brīdi pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli rodas personai, kura nekustamo īpašumu ir ieguvusi izsoles ceļā, kā arī par kādu iepriekšējo laika periodu pašvaldībai ir tiesības veikt nodokļu aprēķinu.

Senāts spriedumā analizējis tiesību normas, kas noteic nodokļu maksātāja pienākumu paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas pienākums informēt pašvaldību par lēmumu, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, likumā noteikts kopš 2014. gada 1. janvāra, bet nodokļa maksātāja pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu bija noteikts arī iepriekš. Tas nozīmē, ka kopš 2011. gada 1. janvāra gadījumos, kad tiesiskais valdījums iegūts izsoles ceļā, kad nekustamais īpašums atsavināts, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā, privātpersonai ir pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma esības faktu.

Senāts spriedumā norāda uz jau iepriekš tiesu praksē nostiprinātu atziņu, ka nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā ir piemērojama likumā „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otrā daļa, kas paredz tiesības aprēķināt nodokļu parādu par iepriekšējiem trim gadiem.

Senāts atzīst, ka apgabaltiesa nav pievērsusi uzmanību šim apstāklim un nav piemērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otro daļu, kas nosaka nodokļu administrācijas tiesības papildus aprēķināt nodokļus triju gada laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Lieta Nr. SKA-196/2023 (A420200520)