Senātā lietā nonāca saistībā ar abu pušu strīdu par to, no kādiem LTV ieņēmumiem ir aprēķināma autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu LTV programmās, un par to, vai tika nodrošināta pietiekami precīza šo darbu izmantošanas uzskaite.

Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām, norādīja, ka autoratlīdzības kā noteiktas daļas (procentu) aprēķināšana no darbu izmantotāja ieņēmumiem (apgrozījuma) ir ierasta prakse autordarbu izmantošanā. Šāda prakse faktiski balstās pieņēmumā, ka daļu no ieņēmumiem darbu izmantotājs gūst, pateicoties attiecīgo autortiesību objektu izmantošanai. Vienlaikus parasti ir daudzi faktori, kas ietekmē darba izmantotāja, piemēram, raidorganizācijas, ieņēmumus. Šo faktoru un autordarbu izmantošanas ietekmes uz izmantotāja ieņēmumiem apmēru ir grūti precīzi noteikt. Tādēļ, lai nodrošinātu darbu radītājiem taisnīgu atlīdzību, Autortiesību likumā un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā, konkretizējot taisnīgas atlīdzības principu, ir paredzēti vairāki atlīdzības noteikšanas kritēriji, piemēram, tiek vērtēts tas, kādā apjomā darbi izmantoti. Arī konkrētajā lietā autoratlīdzība par skaņdarbu izmantošanu apraidē AKKA/LAA tarifā bija saistīta ar mūzikas izmantošanas īpatsvaru (apjomu) attiecīgās raidorganizācijas programmās jeb, citiem vārdiem, ar to, cik procentuāli ilgi no ētera laika televīzijas programmā skan mūzika.

Senāts arī atzina, ka iepriekšminētais princips ir attiecināms arī uz visu valsts dotāciju, kas ik gadus tiek piešķirta LTV, jo izšķirīga nozīme ir tam, vai, piemērojot likumā noteiktos kritērijus, tiek pareizi noteikta attiecīgo darbu (konkrētajā gadījumā – muzikālo darbu) izmantošanas ekonomiskā vērtība vai analoģisks nozīmīgums izmantotājam (konkrētajā gadījumā – LTV).

Jautājumā par to, vai skaņdarbu izmantošana LTV programmās tika pienācīgi uzskaitīta, Senāts Latgales apgabaltiesas spriedumā konstatēja vairākus trūkumus, kas apelācijas instances tiesai būs jānovērš, izskatot lietu atkārtoti.

Senāta Civillietu departamenta senatore Dzintra Balta, kura konkrētajā lietā bija senatore referente, komentējot Senāta spriedumu, norāda: „Šajā lietā Senāts attīstīja izpratni par to, kā ir nosakāma taisnīga atlīdzība par autordarbu izmantošanu, nodrošinot gan autoru, gan darbu izmantotāju likumīgo interešu līdzsvaru. Vienlaikus uzsverami aspekti, kuros minētās intereses ir vienotas, jo gan autori, gan darbu izmantotāji un arī sabiedrība kopumā ir ieinteresēta jaunu autordarbu, kas bagātina kultūras mantojumu, radīšanā, kā arī pēc iespējas plašākā izmantošanā.”

Lieta Nr. SKC-11/2024, C29586916